Politkorekta nākotnes vīzija ar happy end. Pēteris no mazām dienām tika audzināts par Latvijas patriotu.
Politkorekta nākotnes vīzija ar happy end.
Pēteris no mazām dienām tika audzināts par Latvijas patriotu. Vectēvs, bijušais jūrnieks, stāstīja Pēterim, ka tādas jūras, tādu bērzu un tādu mākoņu kā Latvijā nav nekur citur pasaulē. Vectēvs smaidīja, dzirdot, cik braši mazais Pēteris skandēja: “Bet kas svešas zemes, salas man ar savu greznumu, kad es še pie Gaujas malas dzirdu latvju valodu.”
Pēteris uzskatīja, ka cilvēkam nav jāmeklē pasaulē vieta, kas labāka nekā paša dzimtā zeme, bet ar savu darbu jāceļ Dzimtenes labklājība. Studējot Pēterim nepatika biedru runas par došanos peļņā uz ārzemēm. Pēteris ticēja, ka augstskola spēs viņu sagatavot ražīgam darbam tepat Latvijā.
Studējot ceturtajā kursā, jauneklis apprecējās. Viņa studiju biedrene, gaišmatainā Ilze arī bija Latvijas patriote. Abi dzīvoja trīsistabu dzīvoklī pie Pētera vecākiem. Ilze ļoti labi satika ar puiša vecākiem un viņa jaunāko māsu Zani. Tomēr pieciem cilvēkiem trīs istabās bija šauri. Pēteris jau bija pabeidzis augstskolu, strādāja valsts iestādē. Darbs nebija visai interesants, toties samaksa diezgan pieklājīga. Dzīvot varēja, Pēteri priecēja Latvijas ekonomikas straujā izaugsme, un viņš nešaubījās, ka sapņi par laimīgu dzīvi Latvijā piepildīsies.
Situācija sarežģījās, kad Zane paziņoja par vēlmi precēties. Viņas izredzētais, Andris, bija iebraucis strādāt Rīgā no Latgales un arī apmetās dzīvot pie Pētera vecākiem. Kādu vakaru Pēteris ar Ilzi sāka spriest, ka jādomā par savu mājokli. Iepazīstoties ar dzīvokļu cenām, Pēteris aprēķināja, ka, arī visu nopelnīto naudu atliekot “dzīvokļa fondam”, ātrāk par desmit gadiem pat uz nelielu mitekli nebija ko cerēt. Varbūt ņemt kredītu? Bet viņš bija Latvijas patriots un saprata, ka tādējādi veicinātu inflāciju un attālinātu labklājības laikus Latvijā.
Kādu dienu Pēteris satika savu studiju biedru Valdi, kurš bija grupā labākais students. Valdis iejūtīgi uzklausīja Pētera stāstu. Viņam, strādājot celtniecībā Īrijā, Latvijas problēmas bija kļuvušas pasvešas.
“Protams, negrasos pārcelties uz Īriju,” Valdis teica. “Bet pašlaik es tur mēnesī nopelnu vairāk nekā tu Latvijā pusgadā. Pastrādāšu vēl pāris gadu, būšu iekrājis naudu un pieredzi. Tad atgriezīšos,” piebilda Valdis, un viņi atvadījās.
Naktī Pēteris nevarēja aizmigt. No rīta viņš izstāstīja Ilzei par tikšanos ar Valdi un lēmumu sekot viņa piemēram.
“Būšu prom tikai gadu,” Pēteris teica Ilzei. “Dzīvošu ļoti taupīgi. Mūsu laimīgās nākotnes vārdā šo gadu ir vērts ziedot.”
Pagāja gads. Dzīve Īrijā nebija tik lēta, kā Pēteris domāja, tomēr nauda bija iekrāta. Varētu braukt mājās, taču alga jau bija lielāka nekā pirmajā pusgadā, tāpēc, sazvanījies ar Ilzi, viņš nolēma pastrādāt Īrijā vēl gadu.
Pēc pusgada Pēteris saņēma ziņu no Ilzes, kas viņu satrieca. Izrādījās, sieva pa šo laiku bija sadraudzējusies ar puisi no Indijas, kurš studēja Latvijā. “Piedod, Peeter, es tagad miilu vinju,” Ilze rakstīja epasta vēstulē. Pēteris bija nedzērājs, taču tovakar viņš piedzērās un ilgi raudāja.
Kopš tā laika pagājis desmit gadu. Dzīves līmenis Latvijā ļoti audzis, te tikpat kā nav ne inflācijas, ne latviešu. Toties ir “euro”. Latviju visur min kā paraugu kultūru integrācijai un politkorektumam. Valsts proklamēšanas simtgades pasākumā runu teica tumšmatainā, tautas mīlētā Latvijas prezidente, kura, lai tiktu ievēlēta, atteicās no Tobago pilsonības. Runas ievadvārdi skanēja latviešu valodā, taču atlikusī tās daļa bija angliski – šo valodu iedzīvotāji brīvprātīgi izvēlējās savstarpējai saziņai. Pēc runas klātesošie ar patiesu sirdsdegsmi dziedāja Latvijas himnu, no kuras bija izmesti politnekorektie vārdi “Dievs, svētī Latviju”, kas aizskar neticīgo jūtas, kā arī “Kur latvju meitas zied”, pret ko iebilda organizācijas, kas cīnās pret sieviešu diskrimināciju.
Pēteris pasākumu noskatījās televīzijā savā mājā Īrijā. Viņam klājas labi – ir mīloša sieva Džeina, kura prot vairākus vārdus latviski un neiebilst, ka Pēteris ar abiem dēliem reizēm sazinās latviešu valodā. Viņi ikdienā runā angliski, taču vecākais dēls nākamgad ies latviešu svētdienas skolā.
Pērn Pēteris bija ceļojumā uz Indiju, kur tagad dzīvo Ilze. Nākamgad Ilze ar vīru ieradīsies apciemot Pēteri un Džeinu Īrijā. Pēteris atradis darbu savā specialitātē, labi pelna un var palīdzēt māsai Zanei, kura dzīvo tepat Anglijā. Viņai iet samērā grūti, jo vīru Andri pirms vairākiem gadiem mīklainos apstākļos nogalināja. Brīžiem gan Pēterim kļūst skumji, kad viņš atceras jūru, bērzus un mākoņus, kas Latvijā ir tādi, kā nekur citur pasaulē. Džeina apgalvo, ka tās ir tikai Pētera iedomas, jo jūra, bērzi un mākoņi visur ir vienādi. Vispār jau viņai taisnība.
