Sidneja (Austrālija), 24.aug., LETA–AFP. Austrālijas premjerministra Džona Hovarda biroja darbinieki rediģējuši interneta enciklopēdiju “Vikipēdija” un dzēsuši no tās šķirkļiem informāciju, kas šīs zemes valdību parāda negatīvā gaismā, raksta avīze “Sydney Morning Herald”.
Austrālijas premjers nekad nav lūdzis sava biroja darbiniekus izdzēst neglaimojošus komentārus no interneta enciklopēdijas, kuru var rediģēt ikviens interneta lietotājs, pavēstīja premjera biroja pārstāvis.Neskaitāmas reizes premjera un valdības biroju darbinieki ir rediģējuši “Vikipēdijas” informāciju, piemēram, izdzēsuši no enciklopēdijas finanšu ministra Pītera Kastello iesauku “Kapteinis Smīniņš”.
Savukārt enciklopēdijas šķirkļa informācijai par Hovarda realizēto politiku ievietot apcietinājumā bēgļa statusa pretendentus, kāds premjera biroja darbinieks ir pievienojis vārdus “kā apgalvo”, tādējādi cenšoties padarīt apšaubāmāku informāciju par imigrantu necilvēcīgajiem apstākļiem ieslodzījumā.
Valdības biroju darbinieki pievienojuši dažādiem “Vikipēdijas” šķirkļiem arī tādus apgalvojumus kā “brīvmūrnieki ir sātana darbs”, “mormonisms ir sātana darbs” un “Jēzus ir dievs”, raksta avīze.
No premjera Hovarda biroja datoriem kopumā “Vikipēdija” rediģēta 126 reizes, konstatēts izmantojot sistēmu, kas ļauj atklāt lokāciju, no kurienes rediģēšana veikta.
Savukārt Austrālijas Aizsardzības ministrijas darbinieki “Vikipēdiju” rediģējuši 5000 reizes un tagad ministrijas vadība nolēmusi darbiniekiem liegt iespēju nodarboties ar interneta enciklopēdijas labošanu. Tiesa, darbinieki joprojām varēs “Vikipēdiju” izmantot informācijas ieguves nolūkiem.
Ir pieņemami, ja valdības darbinieki veic precizējošus labojumus “Vikipēdijā”, norāda opozīcijas Leiboristu partijas līderis Kevins Rads, kas socioloģiskajās aptaujās apsteidz pašreizējo valdības vadītāju.
“Tomēr, ja ierēdņi dodas internetā, lai rediģētu vēsturi – tas man liekas mazākais dīvaini,” norādīja Rads.
Amerikāņu hakeru mājas apstākļos izstrādāta programma “Vikipēdijas” šķirkļu rediģētāju izsekošanai liecina, ka populārā brīvās pieejas uzziņu avota datus labojusi arī ASV Centrālās izlūkošanas pārvalde (CIP) un Vatikāns.
Virdžila Grifita programmas “Wikiscanner” uzietās pēdas gandrīz 300 šķirkļu rediģēšanas gadījumos ved uz CIP datoriem. Laboto šķirkļu vidū ir ieraksti par Irānas prezidentu, Argentīnas karafloti un Ķīnas kodolarsenālu.
Universitātes izglītību baudījušais Grifits, kas pats sevi raksturo kā hakeri, norāda, ka viņa izstrādātā programma fiksē “Vikipēdijas” šķirkļu rediģēšanai izmantoto datoru unikālo “IP” adresi.
Vairums rediģēšanas gadījumu ir saistīts ar vienkāršu gramatisko kļūdu labošanu, taču citos gadījumos tiek dzēsta nomelnojoša informācija, pievienoti fakti vai aizvainojošas piezīmes.
