Nav nekā skaistāka par kailu karali, kas apzinās savu realitāti. Piemēram saule. Nu plika. Toties kā spīd! Un mēness – tāpat.
Nav nekā skaistāka par kailu karali, kas apzinās savu realitāti. Piemēram saule. Nu plika. Toties kā spīd! Un mēness – tāpat. Tajā un augusta pliko zvaigžņu lietū skatoties, jūtu sevī pamostamies dzejnieka dvēseli. Gribas dainot. Nudien! Es pat teiktu, ka Saules dainas man tuvākas. Tāpat kā eksprezidentei. Lasīju, ka viņa grasoties internetā izsolīt savus darba kostīmus. Prezidentūras laikā vai visu savu algu tērējusi štātēm. (Laikam dzīvoja vīra maizē, labs vīrs viņai.) Toties tagad var ar pompu izģērbties. Turklāt publiski. Būs jāiesaka arī manai sieviņai kāds eksprezidentes kostīms. Sagrabināsim latiņus un nopirksim. To sarkano! Lai mans sievuks tāds ieģērbjas un pasniedz vakariņas gultā. Super seksī!
Man patīk atkailināšanās sadzīvē (reizēm veikalā izlamāju pārdevēju, ja grib man iesmērēt pienu, kam “notecējis” derīguma termiņš), privātajā dzīvē (kad tuvības trūkst, bet tuvuma ar īgnu sievu ir par daudz, mēdzam plēst traukus un apmētāt viens otru ar netīro veļu). Es dievinu atkailināšanos politikā. Re, kā tos advokātus un tiesnešus izģērba, kad izskatītajām lietām jau noilguma termiņš! Nu i kas, ka drusku žurnālisti un tauta papērs ar nātrēm pa stilbiem? Nekādas vainas! Turpmāk dzīvos veselīgāk. Izģērbšanās vispār nav nekas neparasts. Sevišķi politikā vai mākslā. Drīzāk jau apģērbta politika un māksla ir, maigi sakot, banāla un vecmodīga.
Kad mēs ar sievu līdz mēneša beigām ar saviem ienākumiem vairs nevaram “izvilkt”, kad mums jāpāriet uz cietumnieku uzturu (ūdens un biezputra), es jūtu sevī pamostamies kaut ko pirmatnēju. Jūs jautāsiet, ko tādos brīžos daru? Meklēju kādu pludmali, lai ļautu debess ķermeņiem apspīdēt, apmīļot manu kailumu, lai ļautos stihijām un beidzot arī apkārtējo apbrīnai. Par tādiem iekšēja triumfa brīžiem esmu gatavs maksāt jebkādu cenu. Kaut vai administratīvo sodu! A policists mēdās: “Teni, tev vairs nav tas vecums, kad kāds ļengano krāniņu alkst redzēt, samierinies, tāda ir skumjā realitāte.” Es ķērcu, lai šis arī izģērbjas, tad salīdzināsim, kam ļenganāks. Bet viņš mani par to – uz sutkām izolatorā iespundē. Kailu. A es arī tur starp čomiem jūtos zvaigzne. Nekādas vainas.
