Valdība drīzumā varētu kļūt par vienu jelgavnieku nabagāka.
Valdība drīzumā varētu kļūt par vienu jelgavnieku nabagāka. Pašreizējais ekonomikas ministrs Jurijs Strods ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību devis diezgan atklātu, lai arī vēlāk labotu, mājienu, ka pēc atvaļinājuma pavadīšanas varētu iesniegt atlūgumu. Norobežojoties no iespējamā minētā soļa personiskajiem motīviem, ministrs ir pēc ilgāka laika pirmā valdības amatpersona, kas minējusi tādu varai ne īpaši glaimojošu vārdu salikumu kā “politiskais spiediens”, tieši norādot uz konkrētām personālijām izpildvaras aprindās – politisko kombināciju veidošanas lielmeistaru, kādreizējo “troļļu” partijas pamatlicēju, satiksmes ministru Aināru Šleseru un pašu valdības virsaiti Aigaru Kalvīti, kurš arī gatavs iedungoties trollīšu meldiņā.
Pēc ilgstošas klusēšanas ekonomikas pārrauga izteikumi atklāj ievērojamu laiku plašāk neizbazūnēto interešu midzeni, ko līdz šim itin veiksmīgi piesedzis tik bieži apsmaidītais izglītotā matemātiķa Stroda kunga “sliktā un nepopulārā” ministra tēls. Šoreiz, neiedziļinoties virknē vairākkārt izteikto pārmetumu par kompetences trūkumu savā jomā vai pārlieku vājām svešvalodas zināšanām, vislielāko uzmanību piesaista tieši viņa izteikumi par valdības “ķēķi” un to, kā tiek “bīdītas noteiktas lietas” zināmu personāliju interesēs.
Konkrēti runājot, klusā karagājienā pret J.Strodu, ko šķietami saplosīšanai pametusi pat paša pārstāvētā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, cēlusies visu “biezo” partiju vadošā kliķe, netaupot savus dusmīgos burkšķus par Ekonomikas ministrijas (EM) uzdrošināšanos atteikt iepriekš Privatizācijas aģentūras atbalstīto premjera Kalvīša ierosinājumu privatizēt pašlaik valstij piederošo nebūt ne mazā vērtē esošo zemi un mežus kāpu aizsargjoslā Baltijas jūras un Rīgas līča krastā. Turklāt ievērojamas kārdinošās teritorijas atrodas vietējo un lielās kaimiņzemes bagātnieku un šovbiznesa zvaigžņu tik iecienītajā Jūrmalā. Zīmīgi, ka vērtīgo zemes platību kārotāju vidū, jāpieļauj, ne jau ar nolūku tos iegādāties, maksājot skaidrā naudā pašreizējo tirgus cenu, citu sabiedrībā zināmu personu vidū ir gan politiskais klaidonis, pašreizējais Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns, gan miljonus apgrozošais un politiskajām aprindām tuvu stāvošais biznesmenis Aleksandrs Bašarins, gan arī bijušais Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tiesātais Andrejs Sončiks. Savukārt visā procesā papildu eļļas devu ugunij piešļāc valdības vadītāja mājieni, ka rudenī varētu tikt apspriesta “vajadzīgo” likumu grozīšana, lai pie īpašumiem aizsargjoslās “pilnīgi legāli” tiktu saujiņa “savējo” pretendentu. Un pašlaik viens no šāda nodoma īstenošanas lielākajiem traucēkļiem ir tieši “nepareizajā virzienā” domājošais ministrs Strods.
Sāli brūcēs valdības kolēģim lielās devās sabēris arī aizvēsturisku politzaldātu precinieks Šlesers, visgudrības un visvarenības uzplūdā savu ambiciozo plānu īstenošanas vārdā kā nikna raja klūpot krāgā un noliekot līdz ar zemi EM pārraudzībā esošo Konkurences padomi, kas ar savu vēlmi pēc likuma ievērošanas, troļļaprāt, “izpatīkot Eiropai un lienot uz vēdera”.
Kopumā ņemot, J.Stroda ceļš uz valdības ložu un viss nepilna pēdējā gada laikā ap viņu notikušais ir spilgts un izteikts piemērs sen zināmajai patiesībai – ja atrasties starp vilkiem, tad labāk neatpalikt līdzi kaukšanā un censties noturēt pietiekami augstu toni. Pretējā gadījumā iespējama tikai sausā narkoze ar rungu pa stīvo muguru un izmetiens no viegliem medījumiem pilna meža. Piedevām vēl ar zināmu mācību bagāžā – troļļi mēdz spiest vēl sāpīgāk nekā pāris izmēru mazākas kurpes un iedomāts plašsaziņas līdzekļu žultspūšļa izvirdums, kopā ņemot.
