Atklāta vēstuleValsts prezidentam Valdim Zatlera kungamLR SaeimaiMinistru prezidentam A. Kalvīša kungamReģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram A.Štokenberga kungamVisām Saeimā pārstāvētajām partijāmJelgavas rajona padomeiLaikrakstam «Zemgales Ziņas»
Ar šo vēstuli mēs, grupa Zemgales reģiona pašvaldību vadītāju, vēlamies aicināt ieklausīties un ņemt vērā mūsu viedokli par pašreiz piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas modeli.
Lai pieņemtu lēmumu par administratīvi teritoriālās reformas realizēšanu, vispirms ir jāņem vērā iedzīvotāju domas par to, jo reforma vistiešāk skars tieši iedzīvotājus, nevis funkcionārus. Valsts pārvaldei savā darbībā jābalstās uz Eiropas likumdošanas demokrātijas principiem, tādēļ jāievēro gan brīvprātības princips, gan jāuzklausa sabiedrības viedoklis, organizējot referendumu, kā to nosaka Eiropas vietējo pašvaldību harta: «Vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgu vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts».Administratīvi teritoriālo reformu ir jēga realizēt tikai tad, ja tās rezultātā tiek veicināti demokrātijas procesi valstī, stiprināta pilsoniskā līdzdalība un uzlabota dzīves kvalitāte ikvienam iedzīvotājam. Uzskatām, ka veids, kādā administratīvi teritoriālā reforma tiek realizēta pašreiz, nenodrošina Eiropas vietējo pašvaldības hartas un LR Satversmē noteiktos principus un to īstenošanu. Reformai ir jānodrošina valsts teritorijas līdzsvarota attīstība, sociālo, ekonomisko un vides faktoru mijiedarbība, aptverot tos kopumā, ņemot vērā šodienas un izvērtējot nākamo paaudžu vajadzības.Centrālās varas uzspiesta reforma neveicina demokrātijas procesu valstī, bet veicina varas un finanšu līdzekļu koncentrēšanos, kā rezultātā var notikt pakāpeniska autoritāras pārvaldes ieviešana valstī. Uzskatām, ka, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, kas ignorē vietējo pašvaldību iedzīvotāju intereses, tiek apdraudēta administratīvo teritoriju turpmākā attīstība sekojošu iemeslu dēļ.Vēl joprojām nav veiktas izmaiņas «Pašvaldību vēlēšanu likumā», tādēļ nav iespējams izvērtēt, kādā veidā tiks garantēta bijušo pašvaldību teritoriju pārstāvniecība jaunizveidotajā pārvaldē, radot iespēju vieglāk realizēt centrālās varas uzspiestos lēmumus un nerēķināties ar iedzīvotāju viedokli un vajadzībām.Lielā novadā lēmējvara iedzīvotājam praktiski kļūst «neaizsniedzama», tai nav ne pārredzamas, ne pārzināmas savu iedzīvotāju vajadzības un intereses. Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešā daļa nosaka, ka «pamatā valsts pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk pilsoņiem. Uzdodot kāda pienākuma izpildi citai varai, ņem vērā uzdevuma apjomu un būtību, kā arī efektivitātes un ekonomijas nosacījumus». Administratīvās teritoriālās reformas īstenotāji nav snieguši pamatotu skaidrojumu, kādā veidā šī varas attālināšanās uzlabos piespiedu kārtā izveidotā novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti.Uzskatām, ka administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā noteikti jāievēro pašvaldību un to iedzīvotāju kultūrvēsturiskās saiknes, ģeogrāfiskā stāvokļa īpatnības un infrastruktūras pieejamību. Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, tiek sagrauta funkcionējoša pašvaldības pārvaldes sistēma ar kvalificētu darbaspēku. Jaunās sistēmas izveidošana un darbinieku apmācība prasīs papildus laika un finanšu resursu ieguldījumus.Administratīvi teritoriālās reformas likuma mērķis bija «sniegt iedzīvotājiem pēc iespējas kvalitatīvākus pakalpojumus». Pēc līdzšinējās valsts dažādu struktūru reformas ir pierādījies, ka pakalpojums no iedzīvotāja attālinās. Tā saņemšanai nepieciešams vairāk laika un finanšu līdzekļu (piemēram, VZD, VID, Latvijas pasta u.c. iestāžu pakalpojumi). Pašvaldību darbība ir vērsta uz to, lai ikviens iedzīvotājs varētu saņemt jebkurus pašvaldības kompetencē noteiktos pakalpojumus iespējami īsākā laikā. Katrā pašvaldībā ir izveidoti spēcīgi pakalpojumu centri. Pašvaldības ir apzinājušas un izvērtējušas savus finansiālos resursus un nākotnes attīstības iespējas. Pašvaldībā izveidotā sistēma ļauj operatīvi reaģēt un pieņemt lēmumus jebkurā ikdienas vai ārkārtas situācijā, kā arī strādāt atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un interesēm. Līdzšinējā darbībā esam pierādījuši, ka, organizējot pašvaldību sadarbības iestādes, sadarbojoties dažādu līmeņu pašvaldībām, kā arī pašvaldībai patstāvīgi un aktīvi strādājot ar projektiem, ir iespējams sekmīgi īstenot dažāda mēroga investīciju projektus.Uzskatām, ka, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, akcents būtu jāliek nevis uz pašvaldību nomelnošanu un saukļu skandēšanu par «labo un pārticīgo dzīvi» novados, bet gan uz sociāli ekonomisko analīzi, kas skaidri, detalizēti un kvalitatīvi pierāda pamatojumu par katra piespiedu kārtā izveidotā novada turpmākās darbības efektivitāti, sociāli ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Šobrīd nav pamatojuma, kādu ekonomisko efektu dos reformas pašreizējā modeļa īstenošana, un ar ko tieši šis modelis (102 vai 167, vai 80, vai 93 vai …. pašvaldības) ir labāks.Kādēļ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nav sniegusi atbildi tām pašvaldībām, kuras ir iesniegušas argumentētus lēmumus par vēlmi izveidot novadu pašreizējās robežās? Vai tāpēc, ka šādu pamatojuma nav? Esam par tādas reformas īstenošanu, kuras prioritāte ir iedzīvotāju intereses un vajadzības!Pašvaldību ministrs A.Štokenbergs intervijā «Latvijas Avīzei» 27. augustā teicis: «Ar stiprām pašvaldībām mēs ievērojami ceļam pašvaldību lomu valsts dzīvē. Spēcīgu pašvaldību balsis sadzirdēs.»Mēs esam spēcīgas pašvaldības, bet vai būs, kas mūs klausās?Ilze Vītola, Līvbērzes pagasta padomes priekšsēdētājaLauma Kalvāne, Glūdas pagasta padomes priekšsēdētājaAija Tračuma, Kalnciema pilsētas domes priekšsēdētājaJānis Vīgants, Sidrabenes pagasta padomes priekšsēdētājsEdgars Turks, Valgundes novada domes priekšsēdētājs
