Kopš vakardienas Jelgavā, Pils salā, jaunu mājvietu atraduši 16 savvaļas zirgu no Nīderlandes. Tie ir attāli Eiropas savvaļas zirgu – tarpānu – senči. Kāda ir to izcelsme?
Kopš vakardienas Jelgavā, Pils salā, jaunu mājvietu atraduši 16 savvaļas zirgu no Nīderlandes. Tie ir attāli Eiropas savvaļas zirgu – tarpānu – senči. Kāda ir to izcelsme?
Eiropā tie esot bijuši parasta dabas daļa, vēl pirms cilvēks sāka nodarboties ar lauksaimniecību. Skaustā 1,2 – 1,3 metrus augsti, druknu ķermeni, pelēku spalvu, kā arī tumšām krēpēm un asti. Ir ziņas, ka daži savvaļas zirgi Baltijā bijuši sastopami vēl viduslaikos. Hronikas vēsta, ka 17. gadsimta sākumā dažas Eiropas pilsētas algojušas strēlnieku vienības, kas tos medīja, lai nepostītu tīrumus. Pēdējie tarpāni noķerti Polijas teritorijā un izdalīti zemniekiem 19. gadsimta sākumā. Zināms, ka pēdējais tīrasiņu savvaļas zirgs miris Krievijā 1887. gadā. savukārt Latvijas teritorijā to kauli atrasti arheoloģiskajos izrakumos.
Šo dzīvnieku atgriešanās dabā sākās 1936. gadā, kad Polijā, atlasot izmirušajam tarpānam vislīdzīgākos zemnieku mājas zirgus, sāka to atgriezenisko selekciju. Tādējādi mājas zirgs vairāku paaudžu laikā pārtapa par savvaļas, kuru vēlāk nosauca par “Konik Polski” jeb poļu zirgu. Pašlaik panākts, ka tas gan pēc izskata, gan spējām izdzīvot savvaļā līdzīgs reiz izmirušajam tarpānam.
Nīderlandē un Polijā minētos dzīvniekus izmanto dabas aizsardzībā, lai atjaunotu un saglabātu dabiskās pļavas. Ar Pasaules dabas fonda gādību arī Latvijā kopš 1999. gada tiek veicināta to atgriešanās dabā, kad Papes pļavās Liepājas rajonā tika izlaists 18 “Konik polski” savvaļas zirgu.
Tie ir augēdāji, kas pārtiek no zāles, niedrēm, krūmiem un pat koku mizas. Ganoties šie zirgi pļavās rada apstākļus, lai augtu dažāda augstuma zāle, veidojot brīvas vietas no niedrēm un krūmājiem. Tas sekmē atklātu platību rašanos mežā, veicina citu pļavu dzīvnieku un augu dzīvesvietas rašanos.
Savvaļas zirgi ir bara dzīvnieki, kas veido harēmu, jaunzirgu un ērzeļu grupas. Parasti tur mīt ērzelis, kas ir grupas sargs, un vairākas ķēves ar kumeļiem. Par grupas sargu var kļūt tikai spēcīgākais un pieredzējušākais, kas uzvar ērzeļu cīņās. Ķēvēm grūsnības periods ir 11 mēnešu, pēc kura parasti aprīlī piedzimst kumeliņš. No harēma padzītās jaunās ķēves un ērzeļi veido jaunzirgu grupu. Šis dabiskais mehānisms ļauj izvairīties no tuvas radnieciskās krustošanās. Savukārt ērzeļi, kuriem nav sava harēma, veido atsevišķas grupas. Tā kā savvaļas zirgi ir bara dzīvnieki, tas palīdz tiem pārlaist aukstumu, kukaiņu uzbrukumus, pasargāties no plēsējiem un kumeļiem apgūt izdzīvošanas pieredzi.
Tuvojoties ziemai, savvaļas zirgi uzkrāj zemādas tauku slāni un uzaudzē biezu apspalvojumu.
