Ar šo vēstuli mēs, grupa Zemgales reģiona pašvaldību vadītāju, vēlamies aicināt ieklausīties un ņemt vērā mūsu viedokli par pašreiz piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas modeli.
Valsts prezidentam Valdim Zatlera kungam
LR Saeimai
Ministru prezidentam A.Kalvīša kungam
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram A.Štokenberga kungam
Visām Saeimā pārstāvētajām partijām
Jelgavas rajona Padomei
Laikrakstam “Zemgales Ziņas”
Ar šo vēstuli mēs, grupa Zemgales reģiona pašvaldību vadītāju, vēlamies aicināt ieklausīties un ņemt vērā mūsu viedokli par pašreiz piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas modeli.
Lai pieņemtu lēmumu par tās realizēšanu, vispirms jāuzklausa iedzīvotāju domas, jo reforma vistiešāk skars tieši viņus, nevis funkcionārus. Valsts pārvaldei savā darbībā jāpamatojas uz Eiropas likumdošanas demokrātijas principiem, tādēļ jāievēro gan brīvprātības princips, gan jāuzklausa sabiedrības viedoklis, organizējot referendumu, kā to paredz Eiropas vietējo pašvaldību harta: “Vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts veikt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgu vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas likumīgi atļauts.”
Administratīvi teritoriālo reformu ir jēga realizēt tikai tad, ja tādējādi tiek veicināti demokrātijas procesi valstī, stiprināta pilsoniskā līdzdalība un uzlabota dzīves kvalitāte ikvienam iedzīvotājam.
Uzskatām, ka veids, kādā administratīvi teritoriālā reforma tiek īstenota pašreiz, nenodrošina Eiropas vietējo pašvaldību hartas un LR Satversmē noteiktos principus un to īstenošanu. Reformai jānodrošina valsts teritorijas līdzsvarota attīstība, sociālo, ekonomisko un vides faktoru mijiedarbība, aptverot tos kopumā, ņemot vērā šodienas un izvērtējot nākamo paaudžu vajadzības.
Centrālās varas uzspiesta reforma neveicina demokrātijas procesu valstī, bet sekmē varas un finanšu līdzekļu koncentrēšanos, tādējādi var tikt pakāpeniski ieviesta autoritāra pārvalde. Uzskatām, ka, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, kas ignorē vietējo pašvaldību iedzīvotāju intereses, tiek apdraudēta administratīvo teritoriju turpmākā attīstība šādu iemeslu dēļ.
Vēl joprojām nav veiktas izmaiņas Pašvaldību vēlēšanu likumā, tādēļ nav iespējams izvērtēt, kā tiks garantēta bijušo pašvaldību teritoriju pārstāvniecība jaunizveidotajā pārvaldē, radot iespēju vieglāk realizēt centrālās varas uzspiestos lēmumus un nerēķināties ar iedzīvotāju viedokli un vajadzībām.
Lielā novadā lēmējvara iedzīvotājam praktiski kļūst “neaizsniedzama”, tai nav ne pārredzamas, ne pārzināmas savu cilvēku vajadzības un intereses. Eiropas vietējo pašvaldību hartas
4. panta trešā daļa paredz, ka “pamatā valsts pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk pilsoņiem. Uzdodot kāda pienākuma izpildi citai varai, ņem vērā uzdevuma apjomu un būtību, kā arī efektivitātes un ekonomijas nosacījumus”. Administratīvās teritoriālās reformas īstenotāji nav snieguši pamatotu skaidrojumu, kā šī varas attālināšanās uzlabos piespiedu kārtā izveidotā novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Uzskatām, ka minētās reformas īstenošanā noteikti jāievēro pašvaldību un to iedzīvotāju kultūrvēsturiskās saiknes, ģeogrāfiskā stāvokļa īpatnības un infrastruktūras pieejamība.
Realizējot administratīvi teritoriālo reformu, tiek sagrauta funkcionējoša pašvaldības pārvaldes sistēma ar kvalificētu darbaspēku. Jaunās sistēmas izveide un darbinieku mācības prasīs papildu laika un finanšu resursu ieguldījumus.
Administratīvi teritoriālās reformas likuma mērķis bija “sniegt iedzīvotājiem pēc iespējas kvalitatīvākus pakalpojumus”. Pēc līdzšinējās valsts dažādu struktūru reformas pierādījies, ka pakalpojums no iedzīvotāja attālinās. Tā saņemšanai nepieciešams vairāk laika un finanšu līdzekļu (piemēram, VZD, VID, Latvijas Pasta un citu iestāžu pakalpojumi). Pašvaldību darbība vērsta uz to, lai ikviens iedzīvotājs varētu saņemt jebkurus pašvaldības kompetencē noteiktos pakalpojumus iespējami īsākā laikā. Katrā pašvaldībā izveidoti spēcīgi pakalpojumu centri. Vietvaras apzinājušas un izvērtējušas savus finansiālos resursus un nākotnes attīstības iespējas. Pašvaldībā izveidotā sistēma ļauj operatīvi reaģēt un pieņemt lēmumus jebkurā ikdienas vai ārkārtas situācijā, kā arī strādāt atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un interesēm.
Līdzšinējā darbībā esam pierādījuši, ka, organizējot pašvaldību sadarbības iestādes, sadarbojoties dažādu līmeņu pašvaldībām, kā arī vietvarai patstāvīgi un aktīvi strādājot ar projektiem, iespējams sekmīgi īstenot dažāda mēroga investīciju projektus.
Uzskatām, ka, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, akcents būtu jāliek nevis uz pašvaldību nomelnošanu un saukļu skandēšanu par “labo un pārticīgo dzīvi” novados, bet gan uz sociāli ekonomisko analīzi, kas skaidri, sīki un kvalitatīvi pierāda pamatojumu par katra piespiedu kārtā izveidotā novada turpmākās darbības efektivitāti, sociāli ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājības palielināšanos. Patlaban nav pamatojuma, kādu ekonomisko efektu dos reformas pašreizējā modeļa īstenošana un ar ko tieši šis modelis (102 vai 167, vai 80, vai 93, vai… pašvaldības) ir labāks.
Kādēļ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nav atbildējusi tām pašvaldībām, kuras iesniegušas argumentētus lēmumus par vēlmi izveidot novadu pašreizējās robežās? Vai tāpēc, ka šāda pamatojuma nav?
Esam par tādas reformas īstenošanu, kuras prioritāte ir iedzīvotāju intereses un vajadzības!
Pašvaldību ministrs A.Štokenbergs intervijā “Latvijas Avīzei” 27. augustā teicis: “Ar stiprām pašvaldībām mēs ievērojami ceļam to lomu valsts dzīvē. Spēcīgu pašvaldību balsis sadzirdēs.”
Mēs esam spēcīgas pašvaldības, bet vai būs, kas mūs klausās?
Ilze Vītola, Līvbērzes pagasta Padomes priekšsēdētāja,
Lauma Kalvāne, Glūdas pagasta Padomes priekšsēdētāja,
Aija Tračuma, Kalnciema pilsētas Domes priekšsēdētāja,
Jānis Vīgants, Sidrabenes pagasta Padomes priekšsēdētājs,
Edgars Turks, Valgundes novada Domes priekšsēdētājs
