Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti, testējot augu paraugus, kaitīgo organismu – sēni Graphium ulmi –, kas ierosina tā saucamo gobu Holandes slimību, konstatējuši arī Saldus un Talsu pusē.
Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti, testējot augu paraugus, kaitīgo organismu – sēni Graphium ulmi –, kas ierosina tā
saucamo gobu Holandes slimību, konstatējuši arī Saldus un Talsu pusē. Kā “Ziņas” jau vēstīja, visticamāk, no postīgākās gobu kaites šovasar iet bojā arī virkne Celtnieku ielā augošo koku.
Sēne sākotnēji atklāta Holandē 1919. gadā. Pēc tam tā strauji izplatījās ziemeļrietumu un centrālajā Eiropā, atsevišķos apvidos pilnīgi iznīcinot gobas.
Iepriekšējos gados tā konstatēta arī citos Latvijas rajonos. Slimības galvenais simptoms ir lapu vīšana un ieritināšanās, turklāt to normālā zaļā krāsa saglabājas, dzinuma galotne āķveidā noliecas. Ļoti drīz novērojama jaunāko zaru, bet pēc tam arī vecāko bojāeja, līdz kalšanas process pārņem visu vainagu vai tā lielāko daļu. Beigās nokalst viss koks.
Kā zina teikt Valsts augu aizsardzības dienesta konsultants Jānis Āboliņš, kaites raksturīgākā pazīme – zara šķērsgriezumā redzamas šauras (līdz milimetram), īsas, tumšbrūnas svītriņas koka ārējās gadskārtās, vēlāk, svītriņām saplūstot, veidojas nepārtraukts gredzens. Tumšbrūnā gredzenā auga vadaudi piepildās ar sveķveidīgu masu un pārstāj funkcionēt.
Slimības attīstība atkarībā no laika apstākļiem, koka vecuma (parasti sirgst 10 – 40 gadu augušas gobas) un ieņēmības var noritēt strauji – augs iet bojā dažu nedēļu vai mēnešu laikā. Tā var arī attīstīties hroniski – gobas lēni mirst pāris gados. Slimība strauji progresē sausā un karstā laikā, kā tas bija vērojams arī augusta pirmajā pusē.
Koks inficējas, slimības sēņu sporām nokļūstot vadaudos caur mizas brūcēm. Kaites ierosinātāju sēni galvenokārt izplata kaitēkļi – dažādas gobu gremzdgraužu sugas un citi.
Gobu lielajam gremzdgrauzim ziemo kāpuri, pavasarī iekūņojas un maijā, jūnija sākumā izlido vaboles. Tās apgrauž jauno dzinumu mizu, lapu kātus, dzinumu pumpuru pamatnes. Pēc 10 – 15 dienu papildbarošanās pārojas un mātītes zem mizas veido sijas, kurās dēj olas. Papildbarošanās laikā kukaiņus var ierobežot, apsmidzinot invadētos kokus olu dēšanas laikā, stumbrus un resnākos zarus ar pieskares iedarbības insekticīdiem. Pēc entomologa Edgara Ozola novērojumiem, augustā un septembra sākumā ielido jaunās vaboles, kas pēc papildbarošanās atkal dēj olas, tad jāsmidzina vēlreiz.
Slimība ierobežojama, vienīgi izcērtot slimos kokus. Atsevišķos gadījumos, ja nav bojāta visa goba, var izzāģēt bojātos zarus līdz veseliem vadaudiem (bez brūnām svītriņām ārējās gadskārtās).
