Šīs vasaras labākais un vērtīgākais piedzīvojums – tā Rīgas Pedagoģijas un vadības augstskolas studente jelgavniece Liene Pauloviča vērtē savu praktisko dalību organizācijas IMKA rīkotajā bērnu dienas nometnē Indianapolisē Amerikas Savienotajās Valstīs.
Šīs vasaras labākais un vērtīgākais piedzīvojums – tā Rīgas Pedagoģijas un vadības augstskolas studente jelgavniece Liene Pauloviča vērtē savu praktisko dalību organizācijas IMKA (YMCA) rīkotajā bērnu dienas nometnē Indianapolisē Amerikas Savienotajās Valstīs.
Jaunatnes organizācija IMKA pasaulē ir plaši pazīstama, jo, pamatojoties uz kristīgiem principiem, personības attīstību un vērtību nostiprināšanu sabiedrības labā, tā sevi pierādījusi dažādās aktivitātēs un projektos – arī Latvijā. Lienei šīs idejas nav svešas, tāpēc nav nejaušība, ka piedāvājums braukt uz Bendžamina Harisona vārdā nosaukto organizācijas filiāli, lai bērnu nometnē ieguldītu savu radošo potenciālu un iegūtu starptautisku pieredzi, ap Ziemassvētkiem iekrita tieši viņas rokās. Liene nolēma šo izdevību izmantot, kaut nācās tērēt daudz pacietības un laika, lai nokārtotu nepieciešamās formalitātes vīzas saņemšanai, bet galvenais – saliktu visus punktus uz i mācībās. Studente ieskaites un eksāmenus nolika ātrāk par citiem, tāpēc trauksmainajā 11 stundu braucienā varēja doties salīdzinoši mierīgu sirdi. Tā ietrīcējusies vien tāpēc, ka pašai ar visu bija jātiek galā!
Gribējās, lai paliek atmiņā
Bendžamina Harisona bērnu nometne Indianapolisē darbojas līdzīgi kā mūsu “Lediņi” – no rīta dalībnieki dodas uz nometni, bet vakarā mājās. Mazo skaits varēja mainīties katru nedēļu. Vienlaicīgi bērni rosījās vairākās nometnēs ar dažādiem nosaukumiem, bet Liene savu artavu darbā ar bērniem ieguldīja pēc satura tradicionālā. Jautrībai un izkustēšanās priekam teritorijā ierīkots baseins un sporta zāle, organizēti izbraucieni un ekskursijas, tomēr Liene vērtē, ka aktivitātes plānotas tā, lai “bērni visu laiku kaut ko darītu darīšanas pēc”. Tas šo nometni atšķīra no līdzīgām, ko jauniete kā dalībniece piedzīvojusi tepat Latvijā, kad aktivitātes vērstas uz to, lai būtu kāds rezultāts, ar ko iepazīstināt un priecēt vecākus un tuviniekus. “Gribējās, lai bērniem šis laiks paliktu atmiņā kā liels notikums,” atzīst L.Pauloviča, atklājot, ka centusies IMKA nometnes gaitā ienest kādas jaunas un radošas idejas. Tas nebūt nav bijis tik vienkārši, jo tur piedalījies ļoti daudz sešus līdz astoņus gadus vecu aktīvu žiperu – sākumā pat trūcis audzinātāju. Tomēr mazie Lieni klausījuši gan jaunietes personības dēļ, jo meitene ar dalībniekiem centās veidot labu kontaktu, gan intereses dzīti par atšķirīgo. “Bērni bieži pārjautāja, vai Latvija ir kāds ASV štats. Nezināja, kur atrodas Eiropa,” stāsta Liene. Darbā viņa lielu atbalstu guva arī no kolēģiem.
Desmit nedēļās septiņas ģimenes
Lai arī Lienes galvenais iedvesmas un iespaidu avots bija dalība nometnē, pozitīvās emocijas krietni papildināja dzīvošana dažādās ģimenēs, kas brīvprātīgi izteica vēlmi uzņemties rūpes par apmaiņas studenti. “Ģimenes nācās mainīt gandrīz katru nedēļu. Uz manu jautājumu, kāpēc tā, organizatori vien atbildēja – lai būtu interesantāk! Patiesībā esmu pateicīga, jo iepazinu daudz jaunu cilvēku,” atzīst Liene, stāstot par saviem aprūpētājiem. Citi bijuši ļoti pieredzējuši, uzņemot apmaiņas studentus, kādiem tā bijusi pirmā reize, vecāki un jaunāki, ar un bez bērniem, bet no sirds gādīgi.
Pateicoties ģimenēm, jauniete varēja arī ielūkoties ārpus nometnes dzīvē – redzēt Čikāgu, piedalīties latviešu dziesmu un deju svētkos, kā arī kopā svinēt Neatkarības dienu, kad uguņošana cauru nakti iet vaļā vai ikkatrā mājas pagalmā. 4. jūlijā amerikāņi ir ļoti solidāri. Šajā dienā bez maksas var apmeklēt muzejus, kopābūšanai pulcējas kaimiņi un dažādas kopienas.
* * *
“Dalība nometnē ASV bija liels izaicinājums, jo nācās piedzīvot kultūras atšķirības, runāt citā valodā, – jābūt iekšēji ļoti patstāvīgam un ar domu nepadoties, lai to paveiktu. Novēlu katram saņemties kaut ko tādu darīt, jo neviens nezina, kad vēl radīsies šāda iespēja. Tā jāizmanto, jo iegūtā pieredze noderēs visu turpmāko dzīvi,” pārliecināta Liene.