Vai jūsu pilsētas iedzīvotāji prastu, piemēram, nedēļu iztikt bez elektrības? Kādas metodes izmantojat plūdu seku novēršanā?
Vai jūsu pilsētas iedzīvotāji prastu, piemēram, nedēļu iztikt bez elektrības? Kādas metodes izmantojat plūdu seku novēršanā? Ar šādiem un līdzīgiem jautājumiem Jelgavas, Dobeles, Bauskas, Aizkraukles un Jēkabpils pašvaldībās pagājušajā nedēļā viesojās Zviedrijas Sēdermanlandes lēnes civilās aizsardzības eksperts Ragnars Smitbergs.
“Mūs interesē jūsu pieredze un metodes civilajā aizsardzībā, lai turpmāk varētu piedalīties ES kopīgos projektos un justos drošāk,” “Ziņām” teica R.Smitbergs. Viņš atzina, ka agrāk, “aukstā kara” laikā, Zviedrijas iedzīvotāji uz civilo aizsardzību skatījās nopietnāk. Taču mūsdienās vides drošības aktualitāte palielinās. It īpaši tas ir ES jaunajās Baltijas reģiona dalībvalstīs, kur ekonomika attīstās strauji.
R.Smitbergs apmeklēja bīstamo atkritumu glabātavu Gardenē, karsta kritenes Bauskas rajona Skaistkalnē, ugunsdzēsības un glābšanas dienestus Bauskā un Jelgavā, bet Aizkraukles un Jēkabpils rajonā galvenokārt interesējās par veiktajiem un plānotajiem pretplūdu pasākumiem. Jelgavā R.Smitbergs iepazinās ar ES līdzfinansētā projekta “Pārrobežu sadarbības iniciatīva riska vadības sistēmas un sabiedriskās drošības veidošanai Latvijas un Lietuvas kaimiņu reģionos” norisi. “Šī nedēļa man bija ļoti interesanta un produktīva,” “Ziņām” teica zviedru eksperts. Savukārt Zemgales plānošanas reģiona Reģionālo projektu nodaļas vadītāja Arta Kronberga saka: “Zviedri par civilo aizsardzību ar mūsu pašvaldību institūcijām sadarbojas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. Taču līdz šiem tas nebija darīts reģiona līmenī. Tas ir rosinoši arī patlaban notiekošās reģionālās reformas kontekstā.”
Septembrī R.Smitbergs atgriezīsies Latvijā, lai iepazītos ar Latvijas valsts institūciju darbību civilajā aizsardzībā. Viņa veikto priekšizpēti finansē Zviedrijas Starptautiskās sadarbības aģentūra un Sēdermanlendes lēnes administrācija.
