Ceturtdiena, 21. maijs
Ernestīne, Ingmārs, Akvelīna
weather-icon
+17° C, vējš 0.45 m/s, ZA vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Kāzas teātra kafejnīcā

Pagājušo Jelgavas Pilsētas svētku programmā redzama vieta bija atvēlēta tautas mūzikai. Kopā ar vadošajām pašmāju folkloras kopām dziesmu vilka un danci grieza arī viesi no ārzemēm – zviedri «Obeckaringen» no Hernsandas.

Pagājušo Jelgavas Pilsētas svētku programmā redzama vieta bija atvēlēta tautas mūzikai. Kopā ar vadošajām pašmāju folkloras kopām dziesmu vilka un danci grieza arī viesi no ārzemēm – zviedri “Obeckaringen” no Hernsandas. Velta Leja un viņas vadītais “Dimzēns” stāsta, kā gāja augusta beigās, kad jelgavnieki devās atbildes vizītē uz Zviedriju.
Uz kuģa laiks pagāja jautri un ātri. Krastā nonākuši, kaimiņvalsts galvaspilsētā ceļotāji apciemoja karaļa godasardzi, aplūkoja dažu arhitektoniski interesantu Stokholmas vietu, un drīz jau varēja sākties pustūkstoti kilometru garais ceļš uz ziemeļiem.
Ierodoties galamērķī, ceļa nogurumu palīdzēja kliedēt atraktīvā sagaidīšana – pie diakonijas centra, kas viesošanās nedēļas nogalē kļuva par jelgavnieku mājvietu, ciemiņus ar mūziku sagaidīja hernsandiešu instrumentālisti. Vakars aizritēja vienās dejās – no zviedru ciemošanās “dimzēni” bija ielāgojuši un šai reizei sagatavojuši vairākus kaimiņtautas dančus, bet zviedri cēla priekšā jaunus. Pārbraukuši mājās, mūsējie vienojās atzinumā – zviedru dejas, kas no malas šķiet tik tāda “staigātāju” padarīšana, slēpj diezgan viltīgu soļu secību, tai skaitā latviešiem ne tik viegli apgūstamu krusteniska soļa iestarpinājumu.
Dančus minētajā vakarā un arī nākamajā dienā pēc koncerta spēlēja iespaidīgs abu kopu apvienotais “orķestris”, kas varējis lepoties pat ar veselām desmit vijolēm. Te vietā pieminēt, ka, meklējot autobusu, ar ko doties ceļā, “Dimzēnam” gājis kā pa celmiem, taču šoferītis, kas pēc trīs citu kolēģu atteikumiem piekritis darbu uzņemties, bijis īsts atradums – izrādījies, ka viņš prot arī akordeona spēli, un danču pavadīšanā tā likta lietā. Deju lustes, protams, noslēdza arī koncertu nākamajā dienā. Tas notika pilsētas teātra kafejnīcā, kas labās akustikas dēļ esot iecienīta sarīkojumu vieta. Zāle (plakātu un vietējā avīzē ievietotās informācijas dēļ) bija pilna – kas neesot parasts. Programmas pirmajā daļā “Dimzēns” rādīja latviešu kāzu ieražas, otrajā skandēja zemgaliešu skaistāko dziesmu izlasi.
Hernsandā ir interesanta mākslas un pagātnes liecību krātuve – ap ēku, kur atrodas mūsdienīgas ekspozīciju telpas, izvietots brīvdabas muzejs. Tur savdabīgi noformēts ieskats pirmskristīgā laikmeta beiguposma vikingu sadzīvē: piemēram, atverot vienu skapīti, apmeklētājs var aplūkot maģijas “ieroču” pilnu arsenālu, citā vienuviet savākti tautas medicīnas līdzekļi. Jelgavnieki muzeju iepazina tā darbinieka – zviedru folkloras kopas dalībnieka – vadībā. Pēc atgriešanās Latvijā no viņa saņemta ziņa – mūsējo koncerts tik ļoti paticis, ka tagad kolēģis muzejā prasot: vai iespējams iegūt kaut vismazāko ieraksta galiņu visamatieriskākajā skaņas kvalitātē, lai tikai tur būtu dzirdams lieliskais Jelgavas kokļu kvintets. Tā kā mūsu pilsētas kultūras nama Lielās zāles apskaņošanas sistēma ietver iespēju veikt labus ierakstus, folkloras kopa domā lūgt pašvaldības aģentūras “Kultūra” vadību šādu ierakstu organizēt.
Mājās Jelgavas folkloras kopa atgriezās ar interesantu dāvanu.
Ar interesi viesu kolektīvu saiešanas reizēs vēroja “Obeckaringen” vadītājs – kungs cienījamos gados, kas, iespējams, to dēļ šovasar ceļu uz Latviju nemēroja. Izskatījies, ka ciemiņi viņam simpatizē, jo, kad viesošanās gāja uz beigām, uz kādu tikšanās reizi viņš ieradies ar velti – pelēkos plānos vākos iesietu grāmatiņu – dāvinātāja drauga nelaiķa Jakoba Stefensona astoņdesmito gadu sākumā izdotu pētījumu par Roņu salas tautas mākslu (līdz pagājušā gadsimta četrdesmitajiem gadiem Igaunijas rietumos, kā zināms, dzīvoja samērā neliela un savrupa zviedru kopiena). Velta teic, grāmata dāvināta ar vārdiem, ka tur atrodamas Roņu salas zviedru dejas, bet nošu raksts vēsta, ka to vidū ir visu tuvējo tautu daiļrade, arī mūsu “tūdaliņi”. Notis gan arī ir vienīgā valoda, kurā dāvanas saņēmēji līdz šim varējuši grāmatā ko izlasīt, jo teksts ir tikai zviedriski. Tulkotāji, atsaucieties!

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.