Kamēr Jaunsvirlaukas un Sidrabenes pagastā Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti veiksmīgi likvidējuši kokus, ko šovasar skāra bīstamā bakteriālā iedega.
Kamēr Jaunsvirlaukas un Sidrabenes pagastā Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti veiksmīgi likvidējuši kokus, ko šovasar skāra bīstamā bakteriālā iedega, VAAD pēc iepriekš noņemtajiem paraugiem konstatējis, ka infekcija sastopama vēl divos komercdārzos un vienā piemājas ābeļdārzā kādā mūsu rajona pagastā. Izpētot 785 paņemtos paraugus, VAAD bakteriālo iedegu klātbūtni konstatējis saimniecībās Rīgas, Ogres, Rēzeknes, Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajonā. No jauna atklātie minētās kaites perēkļi galvenokārt atrodas Zemgalē. VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Gunita Šķupele ziņo, ka pašlaik tiek informētas konkrētās saimniecības, kā arī dienests pieņem lēmumus par fitosanitārajiem pasākumiem.
Kā informē dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Krastiņa, mūsu rajonā slimība atrasta divos komercdārzos un piemājas dārzā. Pēc neoficiālas, bet drošas informācijas, kaite uzieta Vilces pusē.
Tur ābolus realizēšanai ražo arī zemnieku saimniecības “Akmentiņi” īpašniece Dace Drošprāte. Viņa teic, ka augu aizsardzības speciālisti ieradušies dārzā paņemt papildu paraugus, bet pagaidām vēl nezināja, vai iedegas atrastas arī viņas ābelītēs. Tomēr saimniece saglabā mieru: “Agri vai vēlu kaite parādīsies arī pie mums, bet dažādi riski ir visās lauksaimniecības nozarēs.” Viņa ir gatava cīņai pret iedegu izplatību.
I.Krastiņa norāda, ka arī jaunatklātajos perēkļos fitosanitārie pasākumi tiks noteikti, izvērtējot stādīto koku blīvumu un citus apstākļus, saskaņā ar augļkopju un dienesta izstrādāto fitosanitāro pasākumu shēmu. Taču visus inficētos kokus iznīcinās, lai no kaites pasargātu apkārtējos dārzus. Slimības izplatība jaunatklātajos perēkļos nav plaša, jo pazīmes novērotas atsevišķiem augļu kokiem.
VAAD direktora vietnieks Raivis Grosbārdis situāciju vērtē kā kontrolējamu, jo pārbaudes veiktas ļoti plašā valsts teritorijā, tādēļ apzināts maksimāli daudz perēkļu. “Līdz ar to tas vieš cerības, ka, piemērojot fitosanitāros pasākumus, slimības izplatību no tiem mums izdosies ierobežot,” apgalvo R.Grosbārdis.
Augu aizsardzības speciālisti atgādina – ja dārzā novērotas infekcijas pazīmes, par to nekavējoties jāziņo attiecīgajai VAAD reģionālajai nodaļai. Zaru apgriešana slimība kokiem traucē noteikt slimību un sekmē tās izplatīšanos uz kaimiņu dārziem. Savukārt komercdārzu īpašniekiem pēc iespējas ilgāk jāsaglabā ar stādu iegādi saistītā dokumentācija, lai infekcijas gadījumā būtu iespējams noteikt slimā stāda izcelšanos.
