Arī mūsu pilsētā daudzviet var vērot, ka parkos un skvēros zirgkastaņu lapas brūnē, sačokurojas un nobirst, bet citiem kokiem tās vēl turas.
Arī mūsu pilsētā daudzviet var vērot, ka parkos un skvēros zirgkastaņu lapas brūnē, sačokurojas un nobirst, bet citiem kokiem tās vēl turas. Šogad Latvijā vietām konstatēta līdz šim pie mums mazāk pazīstama kaitēkļa zirgkastaņu mīnējošās kodes (Cameraria ohridella) savairošanās.
Valsts augu aizsardzības dienesta Augu aizsardzības departamenta direktore Inese Margeviča informē – kaut gan zirgkastaņām mīnējošās kodes nodarījušas kaitējumus, tiek uzskatīts, ka tie nav būtiski koku veselībai, neveicina to nokalšanu. Citviet gan literatūrā minēts – ja koki bojāti veģetācijas vidū, kad nav uzkrājuši pietiekami daudz barības vielu, un tā turpinās vairākus gadus pēc kārtas, tie tiek novājināti un var iet bojā. Taču parasti zirgkastaņas izdzīvo pat pēc atkārtotas kaitēkļu invāzijas un nākamā gadā salapo atkal, tādēļ nav nepieciešamības bojātos kokus nocirst.
Kastaņas zaru vai visa koka nokalšanu izraisa citi faktori vai pat vairāku mijiedarbība (slimības, gaisa piesārņojums, sāls un smagie metāli ceļmalās). “Tomēr zirgkastaņu mīnējošās kodes bojājumi galvenokārt ir estētiska problēma,” ziņo I.Margēviča.
Kaitēkļa kāpuru bojājumu dēļ kastaņu lapas brūnē, sačokurojas un nokrīt agrāk nekā normālos apstākļos. Tiem “garšo” galvenokārt parastās zirgkastaņas lapas.
Atkarībā no laika un klimatiskajiem apstākļiem, īpaši, ja ir karsts un mitrs, var attīstīties līdz pat piecām paaudzēm gadā. Pieaugušie īpatņi parādās aprīlī no kūniņām, kas pārziemojušas. Tie ir līdz pieciem milimetriem gari. Olas dēj no maija līdz augustam gar lapu sānu dzīslojumiem uz plātnes virspuses. Katra mātīte var izdēt 20 – 40 olu. Parasti tikai uz vienas lapas to ir 200 – 300. Olas izšķiļas divās trīs nedēļās.
Kāpuriem ir piecas attīstības stadijas, kas norit aptuveni mēnesi. Tie barojas lapas audos, atstājot neskartu augšējo un apakšējo epidermas slāni. Masveida savairošanās gadījumos kāpuri cīnās par vietu un barību uz lapām, un daudzi neizdzīvo.
Kūniņa attīstās zīdainā kokonā uz lapas pāris nedēļu laikā. Šajā stadijā tā var palikt sešus septiņus mēnešus un šādi pārziemot. Zirgkastaņu mīnējošās kodes kūniņas pārziemo kritušajās lapās. Tās ir sala izturīgas, spēj izdzīvot pat mīnus 23 grādu temperatūrā.
Kaitēklis pirmoreiz konstatēts Grieķijas ziemeļu daļā 1985. gadā. 1989. gadā zirgkastaņu mīnējošā kode tika atrasta Austrijā un pēc tam arī Beļģijā, Nīderlandē, Dānijā, Zviedrijas dienvidos, Vācijā, Polijā un citur. Kopš 2002. gada zirgkastaņu mīnējošās kodes nav retums.
Vairāki insekticīdi bijuši efektīvi tās ierobežošanā, taču koku augstuma dēļ tie ir grūti lietojami, lai nekaitētu videi. Tādēļ lapu aizvākšana ir visdrošākais, praktiskākais un videi draudzīgākais veids, kā ierobežot šo kaitēkli. Nākotnē zirgkastaņu mīnējošās kodes pievilināšanai varētu tikt lietoti feromoni.
