Zemessardzes 52. Jelgavas kājnieku bataljons pagājušajā piektdienā Līvbērzes tautas namā atzīmēja 16 gadu darbības jubileju.
Zemessardzes 52. Jelgavas kājnieku bataljons pagājušajā piektdienā Līvbērzes tautas namā atzīmēja 16 gadu darbības jubileju. Pasākumā piedalījās kupls skaits zemessargu, viņu dzīvesbiedru, apsveicēju un viesu. Mūs pagodināja bijušie bataljona komandieri Zemessardzes pulkvežleitnants Ildefons Jasens un Zemessardzes majors Juris Leitis, lai kopīgi atcerētos patriotisma un sajūsmas pilnās dienas, kas valdīja Latvijā pirms 16 gadiem. Mūsu bataljons ir tiešais LKOK pulkveža Oskara Kalpaka bataljona cīņu un tradīciju turpinātājs. Par tā sākumu var dēvēt Studentu rotu, kuras komandieris bija pie Airītēm 1919. gada 6. martā kritušais Latvijas armijas kapteinis Nikolajs Grundmanis. Zīmīgi, ka netālu no svinību vietas Jaunbērzes Grundmaņos ir abu brāļu Grundmaņu, kas gāja bojā 1919. gada kaujās pret boļševismu, dzimtā sēta.
No Studentu rotas izveidoja 3. Jelgavas Kājnieku pulku, kura devīze “Mēs iesim tur, kur Tēvu zeme sauks” ierakstīta arī mūsu bataljona karogā. Liekas, vēl nesen notika svinīgā karoga nodošanas ceremonija Sv.Annas baznīcā, kad Noriļskas vergu darbus izdzīvojošie Latvijas virsnieki 3. Jelgavas Kājnieku pulka virsleitnants Voldemārs Veldre, asistējot 1. Jātnieku pulka kapteinim Valteram Liepiņam un 3. Jelgavas Kājnieku pulka virsleitnantam Ludvigam Jeremovičam, nodeva iesvētīto karogu pirmajam bataljona komandierim I.Jasenam. Tagad minētie virsnieki līdz ar daudzajiem vecākajiem zemessargiem, kas veidoja bataljona pirmo kodolu, pievienojušies latviešu aizsaules karotāju pulkiem debesīs. No mūsu Veterānu rotas 145 zemessargiem bija ieradušies tikai 35, jo pārējo staltos stāvus saliecis vecums un slimības.
Atmiņā vēl iespaidi, kad pirmo reizi ierados Rīgā vecajā zemessarga formā ar Latvijas armijas uzšuvēm un pistoli pie jostas. Tad lepni vairākas reizes nostaigāju gar Brīvības pieminekli, lai gan dzirdēju arī nievājošas piezīmes – mani nosauca par “nāves kandidātu”. Pirmajos gados, kad apsargājām robežu, pat ar triecienšautenēm uzkabē pārbaudījām vilcienu vagonus, cerējām, ka Zemessardze ieņems padomju gados nežēlīgi vajāto un sodīto Latvijas Aizsargu organizācijas vietu. Bet pamazām tās darbība un aktivitātes līdz ar Valsts robežsardzes un citu drošības dienestu izveidošanos izmainījās. Iespējams, dažu neapzinīgu zemessargu rīcības vai provokāciju dēļ mūs atbruņoja. Arī vēl tagad gadījumus, kuros iejaukts kāds zemessargs, plaši publicē masu informācijas līdzekļi, radot iespaidu, ka kādam nav izdevīga Zemessardzes darbība, lai gan noziedzības un likumu pārkāpēju skaits nesamazinās.
Gadu gaitā augusi zemessargu aktivitāte, pat pāri valsts robežām dzēšot degošos mežus, meklējot pazudušos cilvēkus, veicot sardzes dienestu un citas militāras aktivitātes tepat Latvijā. Svarīgs ir darbs ar jaunatni, vadot jaunsargus un īstenojot patriotisko audzināšanu skolās, kas ir galvenais Veterānu rotas zemessargu uzdevums. Izveidota cieša sadarbība ar Jelgavas pilsētas un rajona skolām. Uzsakāma Aizupes, Svētes, Teteles pamatskolas, Ozolnieku vidusskolas, Spīdolas un Jelgavas ģimnāzijas pedagogu un skolēnu atsaucība. Sevišķi vēlos izcelt skolotājas Gunitas Dravnieces aktivitāti, kas gan, par dziļu nožēlu, nav radusi audzēkņu atsaucību. Ievērojami zudusi interese pat par mūsu strēlnieku varonīgajām kaujām Ložmetējkalna apkaimē, jo lielais autobuss turp devās pustukšs. Tas bija arī iemesls, lai atceltu gadskārtējos skolēnu braucienus 6. martā uz Airītēm. Šogad Veterānu rotas komandiera Zemessardzes virsleitnanta Jāņa Meļņa vadībā organizējam ekskursiju talku kopā ar skolēniem uz O.Kalpaka dzimtajām mājām. Braucienā uz 1944. gada septembra Mores kauju vietām mūs informēja toreizējais latviešu leģionāru rotas komandieris virsleitnants Rolands Kovtuņenko. Ar lielām grūtībām sameklējām interesentus, kas vēlējas piedalīties minētajos braucienos. Tas radies Latvijas vēstures un patriotisma, tēvzemes mīlestības neieaudzināšanas dēļ. Vēlos uzteikt vecākā zemessarga Leona Leča aktivitātes Latvijas vēstures izskaidrošanas darbā ar daudzajiem uzskates līdzekļiem.
Tieši ar Jelgavas zemessargu palīdzību veicām pirmo Otrajā pasaules karā kritušo karavīru ekshumāciju pie bijušās ādu fabrikas. Mācību laikā pie Lielās kāpas Tīrelī atradām 12 Pirmajā pasaules karā kritušo strēlnieku apbedījumus. Svinīgā ceremonijā, klātesot Valgundes zemessargiem un Krievijas militārajam atašejam, viņus pārapbedījām. Arī šogad bataljona virsnieki un zemessargi piedalījās 69 kritušo vācu karavīru ekshumācijas darbā pie Jelgavas – Rīgas šosejas.
Jubilejas svinībās pēc karoga ienešanas ceremonijas vienojāmies tautas lūgšanā. Dalībniekus uzrunāja Zemessardzes štāba G-5 pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Tālis Blūmfelds, izsakot vēlējumu augsti turēt Zemessardzes vārdu un godam kalpot Latvijai. Zemessargu ansambļa “Junda” dziesmas mijās ar komandieru un daudzo apsveicēju runām. Tika nolasītas pavēles par aktīvāko bataljona virsnieku un zemessargu apbalvošanu ar Goda zīmēm un Atzinības rakstiem. Daudzo apbalvoto vidū ir arī mūsu Veterānu rotas komandieris virsleitnants Jānis Melnis un virsseržants Ilgars Puškevics.
Pēc svinīgās daļas sēdāmies pie sponsoru klātajiem galdiem. Vienojāmies kopīgās atcerēs, dziesmās un dejās ar nodomu nākamajā rītā tikties “Pikšās”, lai atzīmētu mūsu jaunības laika Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa 130 gadu jubileju.
