Pēc vairāku singlu laišanas klajā daudzsološā «synthpop» grupa «STandART» nu nobriedusi debijas albuma – 16 kompozīciju apkopojuma «Australia» – izdošanai. Ieraksta atvēršanas svētki notiks piektdien pulksten 19 Mākslas darbinieku namā Vecrīgā, bet ceturtdien kvartets albuma turneju turpinās ar uzstāšanos «Jelgavas baltajos kreklos».
Tik patētiski, kā preses relīzē, kur viņu skanējums dēvēts par «mūziku bez standartiem», gan sacīt negribētos. Lielākoties tas tomēr ir tas pats vecais sintīpops «Depeche Mode», «Camouflage» un «De/Vision» garā. Ar maksisingliem «Corrosion» un «Seven Times» «STandART» jau nostiprinājuši priekšstatu par sevi kā ansambli, no kura var gaidīt melodiski pievilcīgas un interesanti aranžētas, šādā stilistikā ieturētas dziesmas. Albums ne tikai atkārto šo patiesību (tajā atrodamas arī abas minētās kompozīcijas, kas guvušas vērā ņemamus panākumus radio topos), bet arī priecē ar jaunām šķautnēm skanējumā. Otrās dziesmas «Kā citi dzīvo» sākuma taktīs uzvēdī neatvairāmas asociācijas ar «Dzeltenajiem pastniekiem», bet postpancīgās basa līnijas ieskicējums un ritms atgādina par «STandART» dalībnieka Jura Tipas muzicēšanas pieredzi kopā ar Imantu Daksi «Pasaules gaismā».Albuma tālākais ritējums, neņemot vērā pāris jauku minimālistiski lirisku instrumentālu atkāpju, gan lielus pārsteigumus nesagādā un nereti slīd atpakaļ grupas sākumgadiem raksturīgāku mazizteiksmīgu melodiju purvā. Taču svaigums, ko ienes sintīpopa grupas bezaizspriedumainais ģitāras izmantojums un analogo stintezatoru senatnīgais (un vienlaikus jaunu krāsainu izteiksmes iespēju pilnais) šarms, ļauj kolektīvu uzskatīt par tādu, kas ar sakāmo un «runātprasmi» izceļas ne vien pašmāju aizaugušajā elektroniskās popmūzikas dīķī, bet var būt interesants arī radniecīgas mūzikas cienītājiem ārpus Latvijas. To apliecina jau notikušās uzstāšanās kaimiņvalstīs, kā arī to pašu «Camouflage» un «De/Vision» draudzība un atzinība.
