Veterinārās klīnikas «Sanarius» vadītājas veterinārārstes Annas Jeserevičas skaidrojums par vēstulē minēto.
Veterinārās klīnikas “Sanarius” vadītājas veterinārārstes Annas Jeserevičas skaidrojums par vēstulē minēto.
Pirmkārt, par trakumsērgas bīstamību tiks runāts, kamēr Latvijā bīstamo kaiti konstatēs. Turot mājās dzīvnieku (suni, kaķi, fretku), MK noteikumu prasība vakcināciju veikt vismaz reizi gadā ir obligāta, par ko vairākkārt bijušas publikācijas laikrakstā “Zemgales Ziņas”.
Saskaņā ar likumu “Par veterinārmedicīnu” veterinārārsts var atteikties sniegt palīdzību, ja dzīvnieks ir agresīvs un nav vakcinēts, tādējādi apdraud mediķa veselību. Ka mīlulis jāvakcinē, tiek teikts visiem, turklāt informācija par trakumsērgas bīstamību un tās profilaksi ir uz ziņojumu dēļa un bukletos uzgaidāmajā telpā. Bokumas kundze ar kungu pietiekami ilgi pirms vizītes tur uzturējās, turklāt ienākot vēlreiz profilakses pasākumi visiem klientiem tiek izklāstīti. Tas arī radīja zināmu neapmierinātību Bokumas kundzei un kungam, jo viņi neesot deputāti, kam naudas pārpārēm, un nevarot atļauties par astoņiem latiem reizi gadā vakcinēt savu kaķi.
Izteicu ierosinājumu izveidot kaķenei domātu krājkasīti, lai atvēlētu kādu latu ārstēšanas un profilakses pasākumiem.
Kaķis nevar pastāstīt par sevi
Pieņemšana un dzīvnieka izmeklēšana bija apgrūtināta, jo, atbildot uz jautājumiem, kungs un kundze izteica replikas par abu pensionāru maksātnespēju, grūto dzīvi, pašu slimībām, bet nevarēja atcerēties, kādu barību dzīvniekam izēdina, ar kādu pretparazītu līdzekli attārpojuši. Varbūt šie un citi jautājumi abiem likās nebūtiski, bet kaķis taču nevar pastāstīt par sevi, tāpēc šādu informāciju sniedz dzīvnieka īpašnieks.
Būtu labi, ja vismaz uz brīdi mēs būtu mainītās lomās, jo nepazīstams dzīvnieks, turklāt nikns, arī man katru reizi ir īsts pārsteigums un nevar zināt, nāksies ciest no tā vai ne. Esam iepirkuši ādas cimdus, lai agresīvāks kaķis nesakož rokas, tos piedāvājam arī dzīvnieka saimniekiem, jo reti kurš padomā pirms vizītes pie veterinārārsta iedot savam mīlulim nomierinošu tableti, lai tam nav stresa. Nezin kāpēc valda uzskats, ka veterinārārstam pienākas būt dzīvnieku saskrāpētam, apkakātam, apčurātam, aplaistam ar blusām un sēnīšu slimībām. Viņš taču ir veterinārārsts un visu var paciest! Ticiet man – psiholoģiski ir grūti strādāt ar niknu dzīvnieku un ar dzīvi neapmierinātiem (vēl piedevām – diviem) klientiem!
Cik no Bokumas kundzes vēstules saprotu, kaķis jūtas labi, jo par tā veselību nav ne miņas. Ir tikai finansiālas problēmas un aizvainojums par neētisku veterinārārsta attieksmi pret klientiem.
Galvenās rūpes – par dzīvnieku
Par norēķinu. Pēc pakalpojuma vairāk šķita būtiski, lai klienti paņem medikamentus, ko pati arī rūpīgi ar pievienotu aprakstu ieliku maisiņā, bet norēķina dokumenti mani neinteresē, jo klienti dažreiz neņem čekus – tie viņiem neesot vajadzīgi. Mums nav jāuzglabā klientu čeki, bet šis norēķins fiksēts tā saucamajā Z atskaitē, tās kopija saglabāta, tur norādīts gan pirmais Bokumu vizītes laiks, gan samaksātā summa.
Turpmāk klientei iesaku pārbaudīt naudu un norēķina dokumentus pakalpojuma saņemšanas brīdī, nevis atnākot mājās.
Kad Bokumu pāris konstatēja, ka nav čeka un zvanīja uz klīniku, pēc brīža atzvanīju, jo domāju, ka kaut kas nav kārtībā ar pašu kaķi, bet satraukumu bija radījis finanšu dokuments. Teicu, ka tam var atnākt pakaļ kaut tūlīt, bet viņi atbildēja, ka būšot nākamajā dienā. Tāpēc tika uzrakstīta darījuma kvīts un paņemts paraksts. Vēl klientiem mēdzam izsniegt čeka kvītis ar norādēm, cik kas maksā, kas vairāk gan noder mums – medikamentu uzskaitei un norakstīšanai.
Izmaksas redzamas cenrādī
Jau uzgaidāmajā telpā ir norāde par cenām un arī liels paziņojums, ka pret trakumsērgu nevakcinētiem dzīvniekiem ir divkārša maksa par vizīti. Tās laikā vēlreiz par to atgādinām. Taču no klientiem nemitīgi jādzird sūdzēšanās, cik grūta dzīve Latvijā, un sašutums par pakalpojuma cenu.
Nācu pretī Bokumas kundzei un kungam – nepaņēmu lielo maksu, pat summu ar PVN ne! Tā man bijusi laba mācība, ka nav jāžēlo un samaksa vienmēr jāpieprasa stingri pēc cenrāža.
* * *
Kašķīgi un neapmierināti klienti man nav vajadzīgi, tāpēc arī teicu, ka turpmāk nevēlos apkalpot Bokumu pāri. Lūdzu, saprotiet, – esmu tikai cilvēks, kam jāuzklausa lielākoties norūpējušies klienti, reti kurš pateicis – jā, es saprotu, kā tas ir, kad sāp izteikums, sakostā vai saskrāpētā roka.
Piešķirtās atlaides ir mana labā griba, bet patlaban esmu gatava piemaksāt, lai tādi klienti pie manis nenāktu.
