Kad rudenī mācību iestādē sabirst lielāki un mazāki skolas bērni, jāsākas izglītošanās procesam, kas daudziem šķiet ļoti normāls un pašsaprotams.
Kad rudenī mācību iestādē sabirst lielāki un mazāki skolas bērni, jāsākas izglītošanās procesam, kas daudziem šķiet ļoti normāls un pašsaprotams. Tomēr, lai to nodrošinātu, direktoram un viņa komandai brīžam nepajokam jālauza galvas, jo jauni speciālisti rindā aiz durvīm nestāv.
“Pašlaik visas stundas notiek,” ne gluži vieglu un mierīgu sirdi teic Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Daščinska. Lai to panāktu, tērēts ne mazums enerģijas, runāts, pierunāts, pat ļoti lūgts, kaut gan Valsts ģimnāzija ir viena no tām skolām, kur kadru mainība ir salīdzinoši maza. “Protams, notiek paaudžu maiņa, citi aizbrauc strādāt uz ārzemēm, aiziet tie, kuri pilnībā maina nodarbošanos, nevis tāpēc, ka nepatiktu pie mums un viņi meklētu darbu citā skolā,” teic I.Daščinska, kā piemēru minot divas matemātikas skolotājas. “Viņas aizgāja 2006. gada vasarā, kaut bija nostrādājušas vairāk nekā 20 gadu. Tas nebija viegli, bet savu izvēli mainīt profesiju abas pamatoja ar to, ka beidzot jādomā arī par sevi! Šogad citu darbu atrada ļoti laba un talantīga angļu valodas skolotāja. Pedagogiem brīžam grūti saskatīt perspektīvu, ka ievērojami celtos atalgojums un profesijas prestižs. Jaunie to gribētu lielāku. Ticu, ka mēs uz to ejam un ar laiku skolotāja statuss būs tāds pats kā brīvās Latvijas laikā, kad pedagogs bija vienlīdz svarīgs kā mācītājs un dakteris,” pārliecināta direktore. Tomēr arī paši skolotāji var ko darīt lietas labā. “Brīžam pedagogiem ir attieksme: ā, kas es tāds, vien skolotājs, bet varbūt jāiztaisno mugura un jāteic: jā, es esmu skolotājs, mācu, esmu gudrs un labs! Pedagoģisko fakultāšu absolventi pašlaik ir ļoti pieprasīti un var izvēlēties jebkuru darbu, jo ir mācīti saprasties, apguvuši ētiku un pedagoģiju. Liels pluss, ja studējuši arī eksaktās zinātnes un svešvalodas.”
Svarīgi turēt acis vaļā
Tomēr gadās arī tādi brīži, kad direktors tiek nolikts fakta priekšā – skolotāja nav. “Pavasarī šķita, ka kadri nokomplektēti, taču vasara vieš korekcijas, un jūlijā, augustā attopies, ka trūkst pedagogu. Pārņem milzīga neziņa, jo šķiet, ka nav iespējams kaut ko darīt. Galvenokārt meklējam pa personīgiem kanāliem, izskatām iekšējās rezerves. Procesā tiek iesaistīti visi – radi, draugi, paziņas, skolotāji, direktora vietnieki, kuriem ir savi sakari. Interesējamies arī Daugavpils un Latvijas universitātēs. Pieredze rāda, ka uz darba sludinājumiem atsaucas ļoti reti.
Šim mācību gadam bija vajadzīgs fizikas skolotājs. Nu nav! Runājām un lūdzām diviem pašreizējiem uzņemties papildu slodzi. Viņi piekrita, kaut gan varēja arī atteikties. Skolotāji ir ļoti saprotoši un pretimnākoši. Tā arī saka: “Kur liksies – bērniem taču jāmācās!” Tāpat atradām labu risinājumu angļu valodā. Pērn pie mums praksē bija LU Moderno valodu fakultātes studentes. Aicinājām šīs meitenes strādāt pie mums, darbu savienojot ar studijām. Viņas der skolā, jo ir jaunas un atraktīvas, labi saprotas ar bērniem. Studentes interesē ne tikai atstrādāt, bet ieiet skolas dzīvē “iekšā”,” stāsta direktore, atklājot, ka vienmēr svarīgi turēt acis un ausis vaļā – painteresēties, ar ko nodarbojas izglītības iestādes absolventi, plānot, kurā mācību priekšmetā varētu kas saļodzīties, kur pedagogi jau gados, paklausīties un fiksēt.
Slodze ir liela
“Tagad visas stundas ir nodrošinātas, taču, ja skolotājs varētu strādāt normālu slodzi (un es nerunāju par 21 kontaktstundu, bet par apmēram 25), ja atliktu laika darbam ar klasi un pienācīgi sagatavoties jaunajai mācību dienai, pedagogu trūktu vēl vairāk, jo pašreiz daudzi uzņemas 30 un pat nedaudz vairāk stundu nedēļā,” atzīst I.Daščinska.
Valsts ģimnāzijā strādā arī 11 tā saucamo savienotāju, kuri pamatā nodarbināti citā darbā. Lai gan tas sarežģī direktora vietnieka pienākumu sastādīt stundu sarakstu, jo šie pedagogi var ierasties tikai noteiktos laikos, tomēr tā brīžam arī ir izeja, kad skolotāju trūkst. Savienotājiem slodze nav tik liela kā pamatdarbā strādājošajiem. Atskaite liecina, ka 21 ģimnāzijas pedagogs strādā nedaudz vairāk par divām slodzēm, 23 – pusotru līdz divām slodzēm, bet 14 – līdz vienai slodzei.
* * *
“Daudz tiek runāts, ka trūkst fizikas, matemātikas, ķīmijas un bioloģijas skolotāju, bet, ja šodien no darba aizietu vēstures skolotājs, es nezinātu, kur meklēt jaunu. Aiz durvīm neviena nav. Man uz galda nav saraksta, ka varētu kādam teikt – ej prom, man te stāv nākamais. Sabiedrība un vecāki brīžam sūdzas, ka skolotājs tik labi neiemāca. Pirmkārt nav jau ko nomainīt, bet svarīgi arī izdarīt, ko viņš prasa, un vēlēties mācīties. Ja pedagogs beidzis augstskolu, pat maģistrantūru un dažādus kursus, uzkrājis dzīves pieredzi, šaubos, vai tāds kaut pamatskolā nevarētu iemācīt bērnus rakstīt un rēķināt,” pārliecināta I.Daščinska.
***
Pedagoģiskais sastāvs Valsts ģimnāzijā
– Izglītības iestādē strādā 70 pedagogu.
– 14 skolotāju ir vecumā līdz 29 gadiem;
– 14 – no 30 līdz 39 gadiem;
– 14 – no 40 līdz 49 gadiem;
– 11 – no 50 līdz 54 gadiem;
– 5 – no 55 līdz 59 gadiem;
– 12 – vecāki par 60 gadiem.
