Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātās izmaiņas studiju bāzes finansējuma izmaksas principos, lai augstskolām un koledžām nodrošinātu prognozējamu finansējumu, kā arī veicinātu doktorantu nodarbinātību pētniecībā.
Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, valsts augstskolas un koledžas uz vismaz trim gadiem slēdz līgumu ar IZM un citām ministrijām, kuru padotībā tās ir, par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un zinātnisko darbību.
Pašreizējā situācija liecina, ka līgumu slēgšana ar valsti bieži kavējas vēl gada sākumā. Augstskolas un koledžas slēdz līgumus par speciālistu sagatavošanu un zinātnisko darbību, taču finansējuma piešķiršanas procesā kavējas gan valsts budžeta apstiprināšana, gan studiju vietu sadales saskaņošana, gan iesniegto datu pārbaude.
Rezultātā augstskolām un koledžām ir apgrūtināta finansējuma saņemšana, bet doktoranti bieži nevar pilnvērtīgi iesaistīties pētniecībā, jo pašreizējā snieguma finansējuma formula iekļauj tikai akadēmiskos amatus ieņemošos doktorantus, neņemot vērā tos, kas strādā kā pienākumu izpildītāji.
Jaunā kārtība paredz, ka izglītības un zinātnes ministrs ne vēlāk kā līdz 15. decembrim noteiks studiju vietu sadalījumu nākamajam gadam. Ja ikgadējais vienošanās protokols nebūs noslēgts divu nedēļu laikā pēc valsts budžeta stāšanās spēkā, ministrija nodrošinās finansējumu pa daļām līdz pilnīgai piešķiršanai, bet ne ilgāk kā pusgadu.
Tas garantēs augstskolām stabilu finanšu plūsmu, pat ja kavējas līgumi, skaidro IZM.
Tāpat tiks precizēta snieguma finansējuma aprēķina formula, lai tajā iekļautu visus doktorantus, kas nodarbināti pētniecībā. Tas ļaus doktorantiem agrāk iesaistīties pētniecībā un nodrošinās, ka augstskolu finansējums precīzāk atspoguļo faktiski paveikto darbu, sagaida IZM.
Vienlaikus valdība pieņēma izmaiņas arī zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtībā. Līdz šim zinātnes bāzes finansējums katrai institūcijai tika aprēķināts līdz kārtējā finansēšanas perioda 15.novembrim. Finansējums tiek piešķirts, balstoties uz līgumiem ar ministriju un zinātnisko institūciju par sasniedzamajiem rezultātiem, un tā izlietojumu pārbauda ikgadēji.
Taču bāzes finansējuma aprēķinos tiek iekļauti tikai tie doktoranti, kas strādā kā vadošie pētnieki, pētnieki vai zinātniskie asistenti, neņemot vērā doktorantus, kas pilda šo amatu pienākumus kā izpildītāji. Līgumi ar zinātniskajām institūcijām tiek slēgti uz vienu gadu, radot administratīvo slogu un nenodrošinot ilgtermiņa stabilitāti.
Pieņemtie grozījumi paredz, ka bāzes finansējumu aprēķinās līdz 15. decembrim, ņemot vērā valsts budžeta pieņemšanas termiņus. Līgumi ar institūcijām tiks slēgti uz vidēju termiņu – vismaz trīs gadiem, bet uz saimniecisko gadu tiks slēgts vienošanās protokols par bāzes finansējuma apmēru. Ja aprēķinātais finansējums netiek izmaksāts līdz 20.janvārim, ministrija nodrošinās finansējuma piešķiršanu pa divpadsmito daļu mēnesī līdz līguma noslēgšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus, nodrošinot institūcijām stabilu finanšu plūsmu.
Papildus tiks precizēta zinātnes bāzes un augstskolu snieguma finansējuma aprēķina formula, lai tajā iekļautu arī doktorantus, kas ir nodarbināti kā pētnieka vai zinātniskā asistenta amata pienākumu izpildītāji. Šīs izmaiņas nodrošinās, ka finansējums atspoguļo faktisko doktorantu ieguldījumu pētniecībā, stiprinot sasaisti starp doktorantūru un zinātnisko darbību, atbilstoši jaunā doktorantūras modeļa pieejai, norāda ministrijā.
