Ar minēto devīzi visā pasaulē darbojas Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienība, kas iekārto un aprūpē Pirmajā un Otrajā pasaules karā kritušo karavīru kopkapsētas.
Ar minēto devīzi visā pasaulē darbojas Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienība ( VKKKTA), kas iekārto un aprūpē Pirmajā un Otrajā pasaules karā kritušo karavīru kopkapsētas.
Abi 20. gadsimta pasaules kari prasījuši vairāk nekā 60 miljonu upuru. Izpostītas un sagrautas neskaitāmas pilsētas. Daudzās Eiropas valstīs vērojamas karadarbības nežēlīgās sekas, kas visspilgtāk izpaužas to demogrāfiskajā situācijā. Liela daļa pamatiedzīvotāju krituši kauju laukos vai gājuši bojā nežēlīgajos aviācijas uzlidojumos, atstājuši dzimteni un devušies bēgļu gaitās. Viņu vietā ieradušies iebraucēji no citām valstīm, apdraudot pamattautu intereses un pastāvību. VKKKTA viens no galvenajiem uzdevumiem ir parādīt kara briesmas un nežēlību, novēršot jaunu izcelšanās iespējas.
Tas attiecas arī uz Latviju. Mūsu zemē atdusas 100 000 Otrajā pasaules karā kritušo vācu un 360 000 padomju karavīru.
Padomju karavīri apbedīti ar pienācīgu cieņu lielās kapsētās pilsētu un pagastu centros, tās tiek koptas un uzturētas atbilstoši humānas valsts prasībām. Padomju gados iznīcinātās vācu karavīru atdusas vietas daļēji apzinātas, kritušie karavīri pārbedīti Lestenes, Rīgas, Saldus, Džūkstes, Olaines, Cēsu, Valkas, Ogres, Daugavpils un Jelgavas karavīru kapos.
22. septembrī notika Otrajā pasaules karā kritušo vācu karavīru kopkapsētas iesvētīšana Beberbeķos. Tur guldīts vairāk nekā 1900 karavīru, arī 30 latviešu no 20 000, kas krituši Rīgas apkaimē, Latvijas centrālajos un austrumu novados.
Svinīgais pasākums sākās ar vainagu nolikšanu Rīgas vācu karavīru kapsētā, kur apbedīti padomju gūstā mirušie. Beberbeķos to iesvētīja arhibīskaps Jānis Vanags, kardināls Jānis Pujats un mācītājs no Vācijas, piedaloties vācu ģenerālim Volfgangam Šniederhānam, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandierim ģenerālim Jurim Maklakovam, vietējo pašvaldību, Vācijas sūtniecības, VKKKTA un Latvijas Brāļu kapu komitejas pārstāvjiem. Augsto viesu un kritušo piederīgo atzinību ieguva Jelgavas 4. vidusskolas 7. klases audzēkņi audzinātājas Ļubovas Vladimirovas vadībā, kas svinīgā līnijā ar ziediem sagaidīja pasākuma dalībniekus.
No vācu armijā kritušo karavīru skaita Latvijā vairāk nekā puse, tajā skaitā arī mūsu leģionāri, gaida kopīgu atdusu brāļu kapos, kur to atcere mūžos nezudīs. Nezināms palicis daudzu padomju armijā iesaukto karavīru liktenis. Tādēļ svarīga katra informācija par iespējamām, vēl neapzinātām abu pušu kritušo apbedījumu vietām.
