Aleksejs man labi palīdzēja izvēlēties navigatora ceļu. Kopā nobraucām kilometrus 250, fiksētais datums – 30. augusts. Tagad – 12. septembrī – uz slimnīcām un hospitāļiem aizvesto Ukrainas armijas karavīru skaits man varētu būt ap 50.
Aleksejs lieliski nomierināja, kad vairākās vietās ceļš pagāja zem tīkliem. “Tas ir piegādes ceļš, domāts gadījumam, ja pretinieks pārrauj mūsu aizsardzību,” viņš paskaidroja. Pašlaik agresoriem nebija iespēju to ceļu apšaudīt. Arī to varēja redzēt. Uz ceļa bija arī diezgan dzīva privāto auto satiksme.
Vadot auto pa maz pazīstamu vai nezināmu vietu, ir svarīgi, kas tev sēž blakus. Pirms kārtējā brauciena es ievainotajiem karavīriem jautāju, kam ir telefons ar navigāciju, kurš zina ceļu un vai nebūs grūti palīdzēt vadīt auto. Tad arī sanāk tās sarunas divatā, no kurām top skices “Zemgales Ziņu” lasītājiem.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
