No 18. līdz 25. septembrim, pateicoties Kultūrkapitāla fonda atbalstam, bija izdevība kopā ar rakstnieku Roaldu Dobrovenski.
No 18. līdz 25. septembrim, pateicoties Kultūrkapitāla fonda atbalstam, bija izdevība kopā ar rakstnieku Roaldu Dobrovenski, viņa sievu dzejnieci Veltu Kaltiņu un muzejnieci Gaidu Jablovsku doties noslēdzošā dzejas dienu ceļojumā uz Raiņa trimdas vietu Slobodsku, kas ir vienīgā pasaulē ārpus Latvijas, kur kādam mūsu literatūras klasiķim ierīkots vesels muzejs.
Šveicē Lugāno (agrākajā Kastanjolā) ir divas Raiņa un Aspazijas memoriālās istabas. Mūsdienās Slobodska ir pilsēta ar piecdesmit tūkstošiem iedzīvotāju, trim Ļeņina pieminekļiem, tās centrā visu dienu skan radio reproduktors, kas, tur uzturoties ilgāku laiku, droši vien būtu nepanesami. Un visur tāpat kā Latvijā pirms gadiem septiņpadsmit slobodskieši dzer šķīstošo kafiju. Kā dzīvo krievi? Satiku dažus cilvēkus ar nožēlojamu dzīvesveidu. Taču neredzēju, ka sabiedrībā daudz dzertu. Man gan tika uzdāvināta vietējā ražojuma degvīna pudele “Dimka” (migliņa – red.). Būdams nedzērājs, to pārvedu mājās kā suvenīru.
Raiņa muzejs Slobodskā ir apdzīvots – tur tiek spēlēts teātris, pulcējas vietējā literātu apvienība “Fortuna”. Slobodskā mitinājies arī Raiņa māsasvīrs Pēteris Stučka, un arī viņu tur atceras. Starp citu, pagājušajā nedēļā apritēja 17 gadu, kopš Stučkas enerģētiķu pilsētai tikai dots Aizkraukles vārds.
Slobodskā mūs uzņēma ļoti sirsnīgi. Tikām vadāti pilsētas mēra automašīnā, regulāri filmēja un intervēja vietējā televīzija, jautāja arī par politiku. Bibliotēkās ir pieprasīts R.Dobrovenska romāns “Rainis un viņa brāļi”. Uzstājoties bibliotēkās un ģimnāzijā, stāstīju arī par citiem latviešu dzejniekiem – Frici Bārdu, Aleksandru Čaku, Ojāru Vācieti –, no jaunākiem darbiem lasīju savu un Sergeja Timofejeva dzeju. Lielu atsaucību guva tautas dziesmas, ko sakandēju gan krieviski, gan latviski.
Pa ceļam Maskavā apskatījām no jauna uzcelto Kristus Glābēja baznīcu, Svētās Pārveides baznīcu, iegriezāmies Latvijas vēstniecībā, tikāmies ar vēstnieku Andri Teikmani. Viņš solīja sniegt atbalstu Raiņa muzejam Slobodskā.
Atgriežoties no Krievijas, gaidīja darbs Literārajā akadēmijā, kurā vadu nodarbības maksas grupai. Mani septiņi audzēkņi, kas netika budžetā, varbūt nav paši talantīgākie un daudzsološākie. Tomēr to, kas uzticēts, veicu ar atbildību. Piektdien sanāk darba grupa Jelgavas literātu kopkrājuma “Skaņa pār Lielupi” izdošanai. Tiek veiktas pēdējās korekcijas.
Esmu ļoti pārsteigts par to, kas notiek Latvijas politiskajā dzīvē. Kā var būt, ka Valsts kontrole atklāj finansiālus pārkāpumus dažās ministrijās, nepareizus uzrādījumus vairāku miljardu apmērā, bet pēkšņi nesalīdzināmi mazāki pārkāpumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā kļūst par pamatu, lai atstādinātu no amata biroja vadītāju Loskutovu! Tā šķiet vienkārša izrēķināšanās. Patlaban notiek izmeklēšana gan digitalizācijas lietā, gan par priekšvēlēšanu tēriņiem, gan Lemberga apsūdzībā. Tādā situācijā Loskutovs ir ļoti neērts.
Domājot par pazudušajiem un bojā gājušajiem bērniem, savādi sakrita, ka drīz pēc tam, kad vecāki tika vainoti britu meitenītes pazušanā Portugālē, arī Latvijā parādījās versija, ka Diānas Kozlovskas slepkavībā, iespējams, vainojami vecāki. Ja bērna varbūt nejaušu bojāeju viņi sākuši slēpt, tas ir ceļš uz elli, kurā grūti apstāties, kad noieta puse.
Atvasara šogad ir skaista. Un interesanti, ka līdzīga tā ir gan pie mums, gan Slobodskā un Maskavā.
