Vakar, 2. oktobrī, Jelgavas pils Aulā notika konference “Kiberdrošība un IKT izaugsme: uzņēmumu gatavība un inovāciju radīšana”, kuru organizēja elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” sadarbībā ar Zaļo un Viedo Tehnoloģiju klasteri un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) pārstāvēto “EIT Food Hub Latvia”. Pasākumā piedalījās vairāk nekā 100 Zemgales uzņēmēju, nozares ekspertu, praktiķu un politikas veidotāju, informē “Bite Latvija”.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka digitālā transformācija ir būtisks priekšnoteikums uzņēmumu konkurētspējai un valsts ekonomikas attīstībai: “Tieši šobrīd, kamēr runājam, notiek kiberuzbrukums Latvijas kritiskajai infrastruktūrai. Mūsu institūcijas to veiksmīgi atvaira, un tas pierāda, ka spējam būt soli priekšā. Dzīvojot blakus Krievijai, šādi uzbrukumi notiek katru dienu, bet tie mūs padara tikai spēcīgākus. Latvijai ir izcili digitālie risinājumi, un jau vairāk nekā 1100 uzņēmumi izmantojuši valsts atbalstu digitalizācijai, ieguldot 79 miljonus eiro.”
Savukārt Raivis Bremšmits, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs un valsts sekretāra vietnieks, atgādināja par drošības un inovāciju sasaisti: “Krievijas iebrukums Ukrainā lika mums pārskatīt atbalsta programmas, vairāk nekā 200 miljonus eiro novirzot duālā pielietojuma risinājumiem. Tā ir iespēja Latvijas uzņēmējiem radīt jaunus digitālus risinājumus, kas vienlaikus stiprina drošību un nes pienesumu tautsaimniecībai.”
Tikmēr Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Daģis akcentēja pilsētas lomu kā vietai, kur satiekas zinātne, uzņēmējdarbība un inovācijas, radot vidi jaunu risinājumu izmēģināšanai un attīstībai. “Priecājos, ka šāda konference notiek tieši Jelgavā. Mēs esam viedpilsēta un jau izmantojam mākslīgā intelekta risinājumus, piemēram, videonovērošanā. Taču lielākie izaicinājumi, tāpat kā uzņēmumiem, ir datu drošība un darbinieku apmācība – jo pat labākās sistēmas neizslēdz cilvēciskas kļūdas,” skaidroja M. Daģis.
“Īstenojot bakalaura, maģistra un doktora līmeņa studijas IKT jomā, mūsu pienākums ir ne tikai sagatavot profesionāļus, bet arī būt platformai sarunām par nozares attīstību. IoT un kiberdrošības virzieni ir īpaši nozīmīgi, un tie pieprasa spēju pielāgoties, vienlaikus nepazaudējot līdzsvaru starp maksimālu un praktiski īstenojamu drošību par pieejamām izmaksām. Šobrīd Jelgava kā viedpilsēta ir piemērota vide, kur testēt jaunas tehnoloģijas sadarbībā ar uzņēmumiem un publisko sektoru,” uzsvēra Gatis Vītols, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātņu prorektors, profesors.
Konferences centrā bija SKDS un “Bite Latvija” jaunākais pētījums par Latvijas uzņēmumu digitālās drošības situāciju un saskarsmi ar kiberriskiem, kas veikts jau trešo gadu, aptaujājot 750 uzņēmumu vadītājus Latvijā. Dati parāda, ka uzņēmumu izpratne par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu nozīmi pakāpeniski aug – šogad 43 % vadītāju IKT risinājumus vērtē kā ļoti vai drīzāk nozīmīgus izaugsmei, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā pērn. 24 % to vērtējuši kā vidēju, kas ir par trīs procentpunktiem mazāk nekā pērn. Tikmēr 27 % IKT risinājumu lomu vērtē kā mazu – pērn tā domāja 26 %.
“Šis pētījums parāda uzņēmēju domāšanas maiņu trīs gadu laikā, un redzam, ka viņu skatījums mainās – šogad dati signalizē, ka digitālie risinājumi uzņēmumos tiek arvien vairāk uztverti kā izaugsmes un konkurētspējas priekšnoteikums, nevis izmaksu pozīcija. Uzņēmumi arvien vairāk apzinās, ka bez tehnoloģijām tie ne vien nespēj konkurēt efektivitātes ziņā, bet arī atpaliek sava biznesa aizsardzības nodrošināšanā. Tiesa, lai gan pārmaiņu svārstības ir, tās notiek pārāk lēni, tamdēļ uzņēmēju nemitīga izglītošana ir kļuvusi par mūsu kā IKT risinājumu izstrādātāju un ieviesēju pienākumu, meklējot veidu, kā sekmēt digitālu izrāvienu Latvijas biznesa vidē,” norādīja Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors.
Uzņēmēji pētījumā norāda, ka sava biznesa gatavību kiberriskiem vērtē ar 5 ballēm jeb kā viduvēju. Šajā kontekstā Imants Martinsons, Zaļo un Viedo tehnoloģiju klastera valdes loceklis, uzsvēra inovāciju kopienas nozīmi un atbalsta tīklu, kas palīdz uzņēmumiem kļūt noturīgākiem pret kiberriskiem un izmantot digitālās transformācijas priekšrocības. “Mūsdienās mākslīgajam intelektam ir divvirzienu ietekme – tas spēj gan efektivizēt uzņēmuma procesus, gan radīt jaunus draudus kibertelpā. IKT sniegtās iespējas ir milzīgas, taču tās jāapvieno ar skaidru drošības kultūru un ieguldījumiem cilvēkos. Tiesa, tas nav vienreizēji veicams darbs, bet gan ilgtermiņa apņemšanās, regulāri investējot kā kiberdrošības risinājumu pilnveidošanā, tā darbinieku izglītošanā. Un, lai sasniegtu šo mērķi, būtisks kopienas atbalsts, kur gūt padomu, vajadzīgos kontaktus, kā arī pieredzes un zināšanu apmaiņu. Kā arī varu uzsvērt, ka šīm aktivitātēm ir paredzēts atbalsts uzņēmējiem, tāpēc aicinu sekot līdzi iespējām un tās izmantot.”
Konferences turpinājumā diskusijā “Digitālās tehnoloģijas pārtikas un lauksaimniecības nozarē: tendences un piemēri” eksperti no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla un uzņēmuma “WeedBot” akcentēja, ka digitalizācija, biotehnoloģiju izmantošana un precīzās lauksaimniecības risinājumi kļūst par kritiskiem faktoriem nozares konkurētspējai. Uzņēmumu pārstāves no “Moneo Latvia” un “LIO Superfood” dalījās pieredzē par to, kā digitālie rīki veicina efektivitāti, izsekojamību un produktu inovācijas.
“EIT Food Hub Latvia” vadītāja Ilze Laukalēja-Broka uzsvēra, ka sadarbība starp universitātēm, tehnoloģiju uzņēmumiem un pārtikas ražotājiem ir priekšnoteikums digitālo un biotehnoloģijās balstītu risinājumu attīstībai, kas stiprina Latvijas pārtikas sistēmas drošību un eksportspēju. Konferences noslēgumā izskanēja arī Latvijas jaunuzņēmumu pieredzes stāsti, kas izmanto digitālos rīkus, lai veidotu drošu, ilgtspējīgu un inovatīvu pārtikas nozares nākotni, apliecinot tehnoloģiju un bioekonomikas sinerģijas nozīmīgumu.
“Bite Latvija” ir elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums Latvijā.
Green-Tech Latvia jeb Zaļo un Viedo Tehnoloģiju klasteris ir pārnozaru sadarbības organizācija, kas apvieno uzņēmumus, izglītības un pētniecības iestādes zaļo un viedo tehnoloģiju jomās.
LBTU pārstāv “EIT Food Hub” Latvijā – daļu no pārtikas inovāciju kopienas, kas veicina sadarbību starp studentiem, uzņēmējiem un pētniekiem.
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu.
