Berlīne, 2.okt., LETA–AFP. Katrs piektais vācietis vēlas Berlīnes mūra atjaunošanu, liecina pirmdien pirms Vācijas atkalapvienošanas 17.gadadienas izplatītie aptaujas rezultāti.
19% respondentu sacīja, ka valsts bija labāka, kad tā bija sadalīta, bet 75% bija priecīgi par mūra krišanu, kas Austrumvācijas iedzīvotājus 28 gadus noturēja komunisma blokā.Zīmīgi, ka par mūri nostaļģiju jūt 21% no 16,7 miljoniem austrumvāciešu.
Neatkarīgās sabiedriskās domas pētniecības organizācijas “Emnid” aptauja parādīja, ka 74% austrumvāciešu pēc Vācijas atkalapvienošanas 1990.gada 3.oktobrī jūtas kā otrās šķiras pilsoņi.
Aptuveni tikpat rietumvāciešu – 73% – neuzskata, ka austrumvācieši būtu neizdevīgākā stāvoklī.
Austrumvācijas varasiestādes slēdza robežu uz Rietumiem 1963.gada 13.augustā, cenšoties apturēt masu izceļošanu no komunistiskās valsts.
Nīstais Aukstā kara simbols austrumvāciešus padarīja par ieslodzītajiem pašu valstī, līdz 1989.gada 9.novembrī tas tika sagrauts.
Berlīnes mūra kopgarums bija 155 kilometri. 43 kilometrus garš mūra posms virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem sašķēla tagadējo Vācijas galvaspilsētu Berlīni divās daļās, bet atlikusī sienas daļa izolēja Rietumberlīnes anklāvu no to ietverošās Austrumvācijas.
Vācijas austrumi ekonomikā atpaliek, neskatoties uz vairāk nekā viena triljona dolāru ieguldīšanu. Algas ir par 25% zemākas nekā valsts rietumos, un bezdarba līmenis ir 15%, lai gan rietumos tas ir divas reizes zemāks.
