1. Kādi, jūsuprāt, būtu neatliekamākie darbi siltumapgādes sistēmas sakārtošanai Jelgavā?
1. Kādi, jūsuprāt, būtu neatliekamākie darbi siltumapgādes sistēmas sakārtošanai Jelgavā?
2. Kādu apkures veidu izmantojat savā mājoklī?
3. Cik lielas ir jūsu mājokļa apkures kvadrātmetra izmaksas?
Mirdza Buka, SIA “Nebruk Jelgava” Apsaimniekošanas daļas vadītāja:
1. Domāju, vissvarīgākais nosacījums ir sistēmas skalošana, guļvadu izolēšana pagrabos un bēniņos, lai paaugstinātu apkures efektivitāti. Ņemot vērā ūdens ne pārāk augsto kvalitāti, skalošana ir ļoti svarīga, pretējā gadījumā pienācīgas siltuma atdeves nav. Mūsu apsaimniekotajās mājās cenšamies to darīt savu iespēju robežās, taču pilnīgu skalošanu nav iespējams veikt, jo tā izmaksātu ap diviem tūkstošiem latu, bet lielākās daļas apsaimniekoto māju bilance ir negatīva, un nav no kā šīs izmaksas segt. Viens risinājums būtu paaugstināt apsaimniekošanas maksu, bet šī procedūra ir sarežģīta.
2. Dzīvoju privātmājā ar malkas apkuri.
3. Neesmu rēķinājusi, bet aukstākajā laikā kvadrātmetra apkures izmaksas varētu būt ap 60 santīmu.
Vladimirs Vasjkins, SIA “Rimidalv” valdes loceklis:
1. Mūsu apsaimniekotajās mājās sistēma jau sezonai sagatavota, bet par efektivitāti vairāk jālemj Domei. Svarīgi pievērst uzmanību karstā ūdens cirkulācijai katrā mājā. No vienas puses, var skalot caurules, taču mēdz būt posmi, kur to izdarīt nav iespējams, un tā ir zemē nomesta nauda. Ja tās aizsērējušas un nav cirkulācijas, tās vienkārši jānomaina, ko arī darām. Tādējādi var paaugstināt siltumatdevi, taču paaugstināt to līdz 100 procentiem, protams, nav reāli.
2. Mitinos daudzdzīvokļu mājā, un apkuri nodrošina visiem zināmais Jelgavas uzņēmums.
3. Pagājušajā gadā šīs izmaksas bija vidēji līdz 50 santīmiem.
Aigars Rublis, Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks:
1. Te ir runa par to, ka rati jābūvē ziemā, ragavas – vasarā. Jau 2005. gadā tika izstrādāta Siltumapgādes sistēmas attīstības stratēģija. Ir lietas, ko šajā ziņā var darīt arī pašvaldība, – ar Vācijas Attīstības bankas atbalstu tiks nosiltināta viena ēka un 600 dzīvokļos ierīkoti siltuma skaitītāji. Turklāt līdz nākamā gada beigām paredzēts uzbūvēt jaunu koģenerācijas staciju un katlumāju Pārlielupē. Tas ļaus samazināt siltuma zudumus un atkarību, piemēram, no cukurfabrikas.
Daudzdzīvokļu māju īpašniekiem jādomā par ēku siltināšanu. Pašlaik iesniegts projekts Zemgales Enerģētikas aģentūras izveidei, lai to veicinātu, kā arī informētu par finansējuma iespējām un Eiropas naudas piesaisti. Līdz 75 procentiem dzīvokļu īpašnieku piekrišanai, kas nepieciešama šiem darbiem, parasti pietrūkst ap 10 procentu. Taču cilvēkiem būtu jāsaprot, ka, veicot šos darbus tagad, viņi iegūs nākotnē.
2. Dzīvoju vecāku privātmājā ar gāzes apkuri.
3. Katru mēnesi tiek maksāta konstanta summa, tā ka šīs izmaksas nav iespējams noteikt.
Pēteris Kazulis, SIA “Jelgavas koģenerācija” tehniskais direktors:
1. Ja runājam par mūsu uzņēmumu, tiek īstenota iepriekš izstrādāta stratēģija, tajā skaitā Pārlielupes objekta rekonstrukcija. Uzskatu, ka svarīgi ieviest koģenerācijas principu, kad vienlaikus ražo elektrību un siltumenerģiju un no agregātu atdzesēšanas iegūtais siltums tiek izmantots lietderīgi. Tas viss palīdz samazināt izdevumus. No patērētāju viedokļa skatoties, pašlaik ir lieli siltuma zudumi, un lielākais akcents būtu jāliek uz ēku siltināšanu, durvju un logu nomaiņu. Mēs zinām, ka kāpj gan gāzes, gan naftas cenas, un to paaugstināšanos nav iespējams prognozēt, tā ka par zemākiem tarifiem nevar būt ne runas. Veicot iepriekš minētās darbības, varam tikai samazināt izmaksu palielināšanās tempus.
2. Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā ar centrālo apkuri.
3. Pagājušajā gadā šīs izmaksas bija vidēji 60 – 70 santīmu par kvadrātmetru.
