Atkal atliek lietas izskatīšanu par meitenes sabraukšanu (1. oktobris).
Atkal atliek lietas izskatīšanu par meitenes sabraukšanu (1. oktobris)
Marta: Ļoti tipisks mūsu tiesu sistēmas piemērs – Autobusu parks var noalgot labāku advokātu, iemaksāt tiesnesei un samaksāt par liecinieces izprašņāšanu, lai viņa uz tiesu nenāktu… Pie mums bērniem nav nekādas vērtības, diemžēl.
Ain.: Sēžot zālē, man radās sajūta, ka tiesnese nezina, ko darīt! Labāk neizteikšos, cik bremzēta viņa bija! Aiz nezināšanas, ko darīt, no tiesas zāles izdzen tēvu, kas, būdams emocionāls cilvēks, nespēj slēpt sašutumu par Bluķa teikto!
Fascinē JAP rīcība – uzticēt autobusu cilvēkam, kas nobraucis bērnu. Tajā transporta līdzeklī ir dzīvi cilvēki! Uzticēt to personai, kas pirms neilga laika pārdzīvojusi insultu, un atklājis, ka ir problēmas ar vienu kāju! Hmmm, JAP nospļauties, kas pie viņiem strādā! Vai vispār JAP šoferi ir spējīgi vadīt autobusu ar dzīviem cilvēkiem!
Zālēbijušais: Uzrakstīts pilnīgs ārprāts, vismaz 80 procentu no tā visa tiesas zālē bija pilnīgi citādi. Jānāk klausīties, nevis kaut ko sagudrot un publikai dot tik greizu informāciju. Tiem diviem vīriem tika palūgts iziet par nemitīgu pļāpāšanu un repliku izteikšanu. Kurš no viņiem bija tēvs, grūti pateikt, laikam tas agresīvākais, kurš, ārā ejot, turpināja bļaustīties. Uz lēmuma nolasīšanu arī neviens, izņemot advokātus, neesot pat uzskatījis par nepieciešamu palikt, laikam visi aizskrēja savus murgus gudrot. Cietušās pārstāvji arī uz sēdi atnāca ar 30 minūšu nokavēšanos un pat neatvainojās ne tiesai, ne klātesošajiem, par to nav neviena vārda. Tas jau izskatās nevis pēc objektīvas preses informācijas, bet pēc spēlēšanas vienos vārtos. Cerams, ka spriedums nebūs pēc principa – kas skaļāk klaigā, tam lielāks pīrāga gabals. Tikai – kas gan šajā lietā varētu būt tas pīrāgs.
