Lai izveidotu dabisku puķu pļavu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un padarīs pilsētvidi dzīvīgāku, Jelgavā Mīlestības alejā iesēts īpašs sēklu maisījums, ziņo pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība”.
Mīlestības alejas pļava ir pirmā Jelgavā, kur tiek īstenota dabiskas pļavas atjaunošana. Divus gadus tā tika minimāli pļauta, ļaujot augiem brīvi attīstīties. Malas pļautas regulāri, bet vidus atstāts neskarts – lai veidotos dabiskās pļavas struktūra. Šoruden tajā iesēts īpaši izvēlēts sēklu maisījums, kas sastāv no Latvijas dabiskajām pļavām raksturīgām sugām – divšķautņu asinszāles, pļavas āboliņa, gaiļbiksītes, parastā pelašķa, zilganās molīnijas, pļavas bitenes, kamolainās pulkstenītes un ārstniecības ancīša. Sēšana veikta tā, lai augi nākamajos gados dabiski izplatītos arī citās pilsētas teritorijās.
Iestāde “Pilsētsaimniecība” uzsver, ka dabiskā pļava neveidojas vienā sezonā. Tas ir pakāpenisks un laikietilpīgs process: pirmie rezultāti parasti redzami pēc diviem gadiem, bet pilnvērtīga pļava izveidojas 5–7 gadu laikā.
Lai augi spētu nogatavināt sēklas un izsēties, pļaušana jāveic tikai divreiz gadā – maijā un augustā, ļaujot augiem noziedēt un nodrošinot, ka sēklas izbirst zemē.
Pēdējo desmitgažu laikā lielākajā daļā pilsētu dabiskās pļavas ir izzudušas, to vietā izveidojot vienveidīgus mauriņus. Tie ir vizuāli glīti un kārtīgi, taču ekoloģiski nabadzīgi – tajos mīt maz augu un kukaiņu sugu, neveidojas izturīga velēna, un šādas teritorijas maz veicina gaisa attīrīšanu vai piesārņojuma mazināšanu.
Regulāra pļaušana un apbūve ir mazinājusi pļavu augu daudzveidību, un šobrīd vērtīgi zālāji aizņem tikai aptuveni 1% valsts teritorijas.
Ziedoša puķu pļava piesaista oglekli, palīdzot samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas ir nozīmīgs solis klimata pārmaiņu mazināšanā. Turklāt šāda pļava prasa mazāku uzturēšanu, samazinot apsaimniekošanas izmaksas un degvielas patēriņu.
Mīlestības alejas pļavas projekts ir tikai pirmais solis plašākā plānā – nākotnē līdzīgas zonas paredzēts veidot arī citās Jelgavas daļās, ievērojot principus par vietējo sugu izmantošanu, dabisku izsēju un ilgtermiņa apsaimniekošanu.
Līdzīgas iniciatīvas īsteno arī citas pašvaldības – Salaspilī, Siguldā un Rīgā.
