No krodzinieka līdz pirtniekam

“Es nevēlējos būt pirtnieks, jo biju krodzinieks,” šādi uz “Zemgales Ziņu” jautājumu smaidīdams atbild pirtnieks Anrijs Tamisārs. Taču liktenim patīk spēlītes, tāpēc krodzinieks Anrijs kļuva par pirtnieku. Līdz mācību sākumam akreditētā profesionālās izglītības mācību iestādē “Pirts skola”, kas tolaik atradās RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžā Rīgā, Anrijs katru nedēļu pats gājis pirtī, tāpēc arī vēlējies vairāk par to uzzināt. “Man vienīgajam no visas mūsu grupas nebija plāna kļūt par pirtnieku, vien interese. Kāds pirtnieks? Es esmu krodzinieks,” Anrijs pasmaida.

Lielbritānijas vietā izvēlas sen kārotas mācības

Mācības viņš sācis, kad kabatā bijusi biļete lidojumam uz Lielbritāniju, lai turp dotos strādāt. “Plānoju pastrādāt pusgadu, tad atgriezties Latvijā. Viss bija sarunāts, taču arvien vairāk sapratu, ka nevēlos braukt prom. Dēls tikko bija beidzis iet bērnudārzā, viņam drīz sāksies skolas gaitas, bet manis nebūs līdzās,” Anrijs atzīstas. Lai gan Pirts skolā bija vēlējies mācīties sen, tieši tajā laikā, kad jādodas prom, tā viņam kalpojusi kā iemesls mainīt plānus. “Pirts skolu bija beidzis viens mans draugs, viņa stāstītais ļoti ieinteresēja. Pirts skolas Jelgavas grupa tobrīd netika komplektēta, tāpēc man bija jāmācās Rīgas grupā, bet tas bija vienalga.”