Līdztekus citām medicīnā samilzušajām problēmām pēdējā laikā aktualizējies jautājums par vidējā medicīnas personāla trūkumu ārstniecības iestādēs.
Līdztekus citām medicīnā samilzušajām problēmām pēdējā laikā aktualizējies jautājums par vidējā medicīnas personāla trūkumu ārstniecības iestādēs. Jelgavas slimnīcās stāvoklis vēl nav gluži kritisks, bet daudzas medmāsas ir vai nu pensijas vecumā, vai spiestas strādāt ar lielu pārslodzi, lai nodrošinātu gan medicīnas iestādes funkcionēšanu, gan savas materiālās vajadzības.
Par nepietiekamo medicīnas darbinieku atalgojumu šķēpi tiek lauzti ne pirmo gadu. Vienu brīdi šķita, ka starp mediķiem un valdību panākts saprātīgs kompromiss, taču pēdējā laika notikumi atkal liek mediķiem saspringt. Iepriekšējā nedēļā Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika aktualizēts jautājums par nepietiekamo nodrošinājumu ar vidējo medicīnisko personālu. Noklausoties veselības ministra Vineta Veldres ceturtdienas rītā televīzijā sacīto, ka nebūs iespējams izpildīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) prasības par iepriekš solīto darba algas paaugstinājumu nākamajā gadā, atkal sākušas virmot kaislības.
Tāpat kā citur ar nepietiekamo atalgojumu saistītas grūtības personāla komplektācijā ir arī valsts SIA “Slimnīca “Ģintermuiža””. Šī ārstniecības iestāde gan ir ar savu specifiku, tomēr visas nozares problēmas rod atbalsi arī Filozofu ielas kompleksā.
“Ģintermuižas” 8. nodaļas virsmāsa Rasma Derkusova, kas šajā medicīnas iestādē strādā jau kopš 1971. gada, no tiem 29 gadus virsmāsas (jeb vecākās māsas) amatā, apstiprina skumjo faktu, ka daudzi no vidējā medicīniskā personāla (nodaļā pat puse) ir pensijas vecumā, bet liela daļa no jaunāka gadagājuma medicīnas māsām paralēli strādā citur. Iemesls – ar samaksu par vienu slodzi nepietiek, lai augošās inflācijas apstākļos nodrošinātu puslīdz pieklājīgu eksistenci. Gaužām neiepriecinošs ir konstatējums, ka kopš 1991. gada nodaļā darbā nav atnākusi neviena tikko māsu skolu beigusi medmāsa.
Izjūtams ne vien vidējā, bet arī jaunākā medicīniskā personāla trūkums. Pēc R.Derkusovas domām, sanitāram par darbu tādā sarežģītā nodaļā, kāda ir astotā, būtu jāsaņem vismaz 500 latu mēnesī. Attiecīgi augstākam atalgojumam vajadzētu būt medmāsām. (8. nodaļā uzņem akūtos slimniekus, un uz to nereti tiek pārvesti arī pacienti no citām nodaļām slimības saasinājuma stāvoklī.) Asi izjūtams sanitāru vīriešu trūkums, pēc kuriem nodaļā, ņemot vērā specifiku, ir pieprasījums. Tajā pašā laikā tur nevar strādāt kurš katrs, jo atbildība ir liela, un nav pieļaujama pavirša attieksme ne pret pacientu, ne pienākumiem.
Par arodbiedrības aktivitātēm saistībā ar paredzamajām mediķu protesta akcijām R.Derkusova pauž ne tikai savas domas, ka “Ģintermuižas” kolektīvs atbalsta streiku kā galēju līdzekli savu mērķu sasniegšanai. Par to tika runāts arī slimnīcas darbinieku arodbiedrības sapulcē 1. oktobrī. Pēc ceturtdienas sarunas starp LVSADA un Veselības ministrijas pārstāvjiem tiks lemts par formu, kādā protesta akcijas varētu notikt.
“Mēs gluži labi saprotam, ka nevaram iet mājās un izlaist mūsu slimniekus uz vairākām dienām pastaigāties, tāpēc jāpadomā, kā citādi paust savas aktivitātes,” secina R.Derkusova. Virsmāsa uzsver, ka streiks nekādā gadījumā nebūs vērsts pret slimnīcas “Ģintermuiža” vadību, kas ir saprotoša un pretimnākoša, bet pret nesakārtoto sistēmu.
