Aizvadītā nedēļa izvērtās notikumiem diezgan bagāta. Bija sakrājies nedaudz vairāk darbiņu, jo iepriekšējā nedēļā slimoju.
Aizvadītā nedēļa izvērtās notikumiem diezgan bagāta. Bija sakrājies nedaudz vairāk darbiņu, jo iepriekšējā nedēļā slimoju. Tādēļ neiznāca piedalīties Skolotāju dienas svētku pasākumā, kas notika jau pagājušo piektdien. Tomēr darbus neiekavēju, izveidoju arī audzināšanas programmu, un kopumā nedēļa aizritēja veiksmīgi.
Tā sākās ar patīkamu notikumu – lielajā iknedēļas pedagogu sanāksmē saņēmu Pūces balvu. Biju nominēta titulam “SuperSanita”, kuram mani izvirzīja 9.a klase, bet šo “niku” pirms diviem gadiem izdomāja audzināmie, nu jau vienpadsmitie.
Otrdien nelielas izmaiņas radās stundu sarakstā, jo kolektīvam pievienojās jauna vēstures skolotāja. Audzināšanas stundā kopā ar klasi pētījām jauno portālu par nacionālās izglītības datu bāzi. Pildījām un analizējām interešu testus.
Ļoti skaista bija trešdiena, jo sāku mācīties angļu valodu. Tagad divreiz nedēļā apmeklēšu kursus. Diemžēl nodarbību dēļ netiku uz “Double Faced Eels” pasākumu skolā.
Nedēļas vidus ir interesants ar to, ka man ir tā dēvētās pāra stundas. Pirmās divas – pie divpadsmitajiem, bet otrās – pie piektajiem. Īsā laikā “jāpārslēdzas” uz pavisam citādu sarunu. Ar piektajiem strādāt ir atšķirīgi – acis mirdz, rokas augšā. Viņi grib mācīties, ir zinātkāri.
Ceturtdien devītie pabeidza prezentēt mitoloģijas darbus, un tad izveidojām sienas izstādi. Šie darbi skolēniem palīdzēs mācīties, jo grāmatās par ēģiptiešu mitoloģiju ir ļoti maz. Vakarā apmeklēju baseinu, bet manai meitai bija iesvētības Jelgavas Mūzikas vidusskolā. Lai gan turp nedevos, jutu viņai līdzi.
Darba nedēļa noslēdzās ar Skolotāju dienas pasākumu pilsētā, tomēr es to neapmeklēju. Svētku izjūta bija visu nedēļu, un “neprasījās” pēc noslēguma.
Brīvdienās neko lielu neplānoju. Ģimenes kopīgie pasākumi parasti notiek spontāni. Redzēs, kādi būs laika apstākļi, arī tie palīdzēs izlemt. Varbūt ar skolas domubiedru grupiņu ko sadomāsim. Noteikti cītīgi pamācīšos angļu valodu un lasīšu grāmatas, jo darbadienu vakaros neizdodas izbrīvēt tik daudz laika. Arī bez gatavošanās stundām neiztikt.
Pašlaik daudz runā par skolotājiem, atalgojumu, slodzēm un pienākumiem. Arī man par to ir dažādas domas, galvenokārt haosa un sistēmas nesakārtotības dēļ. Bet par dzīvi daudz nesūdzos, jo darbs, ko daru, man ļoti patīk. Tas nepārtraukti ir radošs process. Skolu pagaidām negribas pamest arī tādēļ, ka vēlos palaist skaistajā dzīvē tos, kurus esmu mācījusi jau no 5. klases. Vien žēl, ka no 34 palikuši tikai seši. Skumji par tiem, kas aizgājuši, bet priecājos par palikušajiem.
