Starp mūziku un endoprotezēšanas operācijām

Relatīvi nesen Jelgavas pilsētas slimnīcas Traumatoloģijas nodaļas kolektīvam pievienojās jauns ārsts – traumatologs Rihards Sīpols. Kā viņš smejas, paša plāni it kā šobrīd esot piepildīti, taču nodaļas gan vēl ne, un par tiem, kā arī šo to citu viņš labprāt bija ar mieru pastāstīt “Zemgales Ziņām”. Lai uzturētu intrigu, vēl piebilstams, ka jaunais dakteris ir arī mūziķis.
– Kā tas gadījās, ka īsts rīdzinieks nokļuva Jelgavā?
Ne gluži rīdzinieks, jo es esmu dzimis Saldū. Līdz ceturtajai klasei dzīvoju Saldū, tad mūsu ģimene pārcēlās uz galvaspilsētu. Es pārgāju uz Rīgas 6. vidusskolu, kur mācījos mūzikas klasē. Tas rezultējies ar to, ka vēl joprojām spēlēju trombonu jauniešu pūtēju orķestrī “Auseklītis”. Esmu trombonu grupas koncertmeistars.
– Paralēli medicīnai jūsu dzīvē svarīga loma ir mūzikai, pareizi?
Pabeidzu mūzikas novirziena klasi, un mūzika manā dzīvē ir svarīga vēl aizvien. Taču par studiju vietu izraudzījos Rīgas Stradiņa universitāti, jo vēlējos iet sava tēta pēdās, viņš arī ir ārsts traumatologs.