Foto no “Pilsētsaimniecības” arhīva
Jau ilgāku laiku Lietuvas šosejas pārvads – tilts pār dzelzceļu Jelgavā – atrodas neapmierinošā, taču ne avārijas stāvoklī. “Lai arī pārvadam konstatēti vairāki defekti, tas izmantojams ekspluatācijā kā iepriekš, ir drošs gan autotransportam, gan gājējiem,” uzsver pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” Saimniecības nodaļas vadītāja vietnieces Ilva Meiere.
“Pilsētsaimniecība”: “Tas izmantojams ekspluatācijā kā iepriekš,
ir drošs gan autotransportam, gan gājējiem”.
Iepriekšējos gados pārvads vairākkārt ticis remontēts. 2019. gadā tam veikti apmetuma atjaunošanas darbi laidumu un balstu betona konstrukcijām zem tilta. “Tas bija nepieciešams, lai apturētu nesošo konstrukciju armatūras bojāšanos un rūsēšanu. To veicām neatliekamā kārtā,” skaidro I. Meiere. Pamatojoties uz būvinspektoru vērtējumiem, pašlaik pārvada stāvoklis ir neapmierinošs ūdens caursūkšanās dēļ – tas sūcas caur deformācijas šuvēm un bojā hidroizolāciju zem seguma, negatīvi ietekmējot betona konstrukcijas.
Lai sakārtotu 1979. gadā celto būvi, ir nepieciešami apjomīgi tilta rekonstrukcijas darbi.
Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” Saimniecības nodaļas vadītāja vietniece, hidrobūvju inženiere Ilva Meiere uzsver, ka Lietuvas šosejas pārvads, kaut arī tam konstatēti dažādi defekti, nav avārijas stāvoklī un ir izmantojams ekspluatācijā.
16 271
Tik transportlīdzekļu diennaktī šķērso
Jelgavas dzelzceļa pārvadu.
2315
Tik kravas automašīnu un autobusu diennaktī šķērso Jelgavas dzelzceļa pārvadu.
Pašvaldība gaida Satiksmes ministrijas atbildi
Lietuvas šosejas pārvads ir pašvaldības pārziņā. Tas ir valsts reģionālā autoceļa P97 Jelgava–Dobele–Annenieki posms un kalpo 46 gadus. Iepriekšējos gados tas jau ticis remontēts. Šobrīd ir izstrādāts būvprojekts “Pārvada pār dzelzceļu Lietuvas šosejā, Jelgavā atjaunošana”, ko Jelgavas domē apstiprināja 2024. gada 27. novembrī. Vēl nav zināms, vai tiks atrasta nepieciešamā naudas summa un kad tiks sākta rekonstrukcija. Projekta izmaksas ir 7 186 190 eiro, no kurām pašvaldības līdzfinansējumam jābūt aptuveni 50%,” stāsta I. Meiere. Par minēto summu plānots atjaunot pārvada konstrukcijas, deformācijas šuves un hidroizolāciju, paplašināt brauktuves segumu, uzlabot gājēju ietves, apgaismojumu, izbūvēt lietus ūdeņu uztveršanas sistēmas. Patlaban tiek gaidīta atbilde no Satiksmes ministrijas par iespēju saņemt līdzfinansējumu no Valsts autoceļu fonda programmas.
Braucot ar velosipēdu, var pārkrist pāri margām
Vislielākie bojājumi pārvadam radās 2024. gada jūlijā, kad Jelgavu smagi skāra plūdi un vētra. “Spēcīgo lietusgāžu radītā ūdens plūsma koncentrējās pārvada galos, izskalojot tilta nogāzes pieejās. Lielākais izskalojums radās pārvada nogāzē “Karameļu darbnīcas” pusē. Minētā dabas stihija tiltam varēja radīt nopietnus bojājumus, jo izskalojums bija tuvu tilta pieejas konstrukcijai, taču, nekavējoties veicot piebēršanas un nostiprinājuma atjaunošanas darbus, līdz šim nekādas vizuālas izmaiņas tilta pieejā nav konstatētas,” skaidro I. Meiere.
Izskalojumi tilta pieejas nogāzēs veidojās jau pirms 2024. gada lietavām un plūdiem. Tas saistīts ar to, ka pārvadam ir liels garenkritums. “Spēcīgu lietusgāžu laikā ūdens saplūst pārvada galos, veidojot izskalojumus. Gūlijas jeb ūdens uztvērēju akas tik intensīvu lietusgāžu radīto ūdens apjomu nespēj uztvert,” skaidro I. Meiere.
Pārvadam jāmaina arī margas, jo tās patlaban ir nepietiekama augstuma. Šī iemesla dēļ tilta pieejās novietotas informatīvas zīmes, lai cilvēki uz tā nepārvietotos, braucot ar velosipēdiem. Tas nozīmē, ka, uzbraucot uz pārvada, cilvēkam no divriteņa ir jānokāpj un jāiet kājām. “Margu augstums nav atbilstošs riteņbraucējiem. Ja cilvēks gāžas, viņš var pārkrist pāri margām, tāpēc ir uzlikts šis ierobežojums.” Uz margu neatbilstošo augstumu norādījuši arī inspektori.
Tiltu regulāri uzrauga
Visu Jelgavas tiltu vizuālā apsekošana notiek reizi gadā, un to veic uzturētājs – pašvaldība. Pārbaudes laikā speciālisti fiksē gan konkrētos bojājumus, gan nepieciešamību veikt tīrīšanas vai citus uzturēšanas darbus. Ja defekti ir nelieli, tie tiek novērsti uzreiz. Regulāra kopšana nozīmē gūliju skalošanu un remontu, atsevišķu seguma vietu remontu, traucējošā apauguma novākšanu. “Savukārt, ja ir parādījušās plaisas, to fiksējam vizuālās apsekošanas žurnālā un izvērtējam, vai šis darbs jāveic nekavējoties vai jāplāno ilgtermiņā,” pauž I. Meiere. “Papildus tam notiek galvenās inspekcijas, ko veic sertificēts būvinženieris tiltu būvdarbu vadīšanā vai projektēšanā. Viņš savu slēdzienu gatavo atbilstoši būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvam LBN 405-21, pēc kura mēs kā pašvaldība vadāmies.” Atbilstoši normatīvo aktu prasībām ik pēc pieciem gadiem tiltam tiek veiktas galvenās inspekcijas un saskaņā ar inspektoru rekomendācijām un “Pilsētsaimniecībai” piešķirto finansējumu notiek gan kopšanas, gan remonta darbi. Pēdējā inspekcijas atzinumā norādīts, ka nākamā galvenā pārbaude būtu jāveic agrāk, nekā ierasts, – jau pēc trim gadiem, ja vien netiks sākti būvdarbi atbilstoši izstrādātajam būvprojektam.
UZZIŅA
■ Jelgavas tiltu uzturēšana notiek saskaņā ar “Jelgavas valstspilsētas pašvaldības ielu un ceļu ikdienas uzturēšanas darbu tehniskajām specifikācijām”, kas apstiprinātas ar 2021. gada 21. decembra rīkojumu Nr. PIL/1-3/21/56 un tiltu inspekcijām.
■ Tiltu inspekcijas tiek organizētas saskaņā ar būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvu LBN 405-21.
■ Tiltiem tiek veiktas galvenās inspekcijas ik pēc pieciem gadiem, kā tas norādīts normatīvajos aktos.
■ Pēc inspektoru slēdzieniem tiltu var ekspluatēt projektētajās slodzēs N-30 un NK-80, taču jāņem vērā, ka ūdens caursūkšanās caur deformācijas šuvēm un seguma bojāto hidroizolāciju turpina bojāt nesošo konstrukciju.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes 2025”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.
