1. Vai, jūsuprāt, Latvijā nepieciešams ļaut iebraukt viesstrādniekiem un vai būtu nosakāmi kādi skaitliska rakstura ierobežojumi?
1. Vai, jūsuprāt, Latvijā nepieciešams ļaut iebraukt viesstrādniekiem un vai būtu nosakāmi kādi skaitliska rakstura ierobežojumi?
2. Vai Jelgavas uzņēmumos ir nepieciešams piesaistīt ārvalstu darbaspēku? Kurās nozarēs?
3. Kādas prognozējat demogrāfiskās situācijas izmaiņas valstī atkarībā no ārvalstu darbaspēka piesaistes politikas? Vai viesstrādnieku plūsma rada draudus latviešu valodai un kultūrai?
Andris Rāviņš, Jelgavas Domes priekšsēdētājs:
1. Jelgavai kā ražošanas centram vajadzīgs augsti kvalificēts darbaspēks, jo tehnoloģiju ienākšana uzstāda atbilstošas prasības speciālistiem, kuru Latvijā trūkst. Piemēram, mašīnbūves un metālapstrādes nozarei Jelgavā visvairāk nepieciešama mācībspēku piesaiste augsti kvalificētu speciālistu apmācībai.
2. Jelgavā darbaroku trūkums ir visās nozarēs. Esam domājuši par iespēju piesaistīt viesstrādniekus sabiedriskā transporta sfērā, kur trūkst autotransporta vadītāju. Tas paaugstinātu konkurenci vietējā darba tirgū, liktu “sapurināties” vietējam darbaspēkam. Tomēr, lai viesstrādnieku iesaistīšana nekropļotu darba tirgu, jābūt likumdošanai, kas neļautu uzņēmējiem atstāt novārtā ražošanas procesa pilnveidošanu.
3. Tas būs atkarīgs no pašiem latviešiem. Pazīstot latviešu kultūru, kas vēsturiski ir pārdzīvojusi lielus pārbaudījumus, manuprāt, tai draudu nav. Esmu pārliecināts, ka spēsim to nosargāt arī turpmāk. Saistībā ar viesstrādniekiem jāmin arī valsts valodas likuma izpildes problēma. Ja ārzemnieks gribēs strādāt klientu apkalpošanā, valstij būs jānodrošina valodas apmācība.
Igors Baimanovs, SIA “Emburga Pluss” valdes priekšsēdētājs
1. Principā atbalstu, ka Latvijā varētu ļaut iebraukt viesstrādniekiem, taču vajadzētu šo kustību ierobežot. Piemēram, ļaujot iebraukt speciālistiem tajās jomās, kur trūkst vietējā darbaspēka.
2. Nezinu par citām jomām, bet viesstrādnieki noderētu autotransporta pārvadājumu uzņēmumos. Daļa vietējo šīs jomas darbinieku devušies peļņā uz ārvalstīm, tādēļ ir grūti atrast tādu autovadītāju, uz kuru varētu paļauties un kurš neaizrautos ar alkoholu. Zinu, ka atsevišķas kravas auto pārvadājumu firmas piesaistījušas baltkrievus un ar viņu veikumu ir apmierinātas.
3. Viss atkarīgs no tā, kā tiks īstenota valsts politika. Ja viesstrādnieku skaits tiks ierobežots, kā arī regulēts viņu uzturēšanās ilgums Latvijā, reālu draudu Latvijai, tās valodai un kultūrai nebūs. Ja tas netiks darīts, tad gan sekas var būt neprognozējamas.
Andris Aleidzāns, Valsts Robežsardzes Jelgavas pārvaldes Imigrācijas nodaļas priekšnieks
1. Uzskatu, ka viesstrādnieku iebraukšana ir skaitliski jāierobežo. Patlaban Latvijas valdība atbalsta uzņēmēju prasību atvieglot viesstrādnieku uzaicināšanas procedūru. Īstermiņā ar to tiks panākti valdības mērķi – samazināts darbaspēka trūkums, viesstrādnieki nepieprasīs algu paaugstināšanu, uzņēmējiem nevajadzēs kāpināt algas vietējiem strādniekiem, tātad samazināsies algu pieaugums un inflācija.
Ilgtermiņā tas radīs milzīgas problēmas, ar kurām pašlaik saskaras Rietumeiropas valstis. Saskaņā ar Imigrācijas likumu, viesstrādnieks ir tiesīgs uzaicināt uz Latviju dzīvot savu laulāto, nepilngadīgos bērnus un apgādībā esošās personas. Pēc piecu gadu nodzīvošanas Latvijā viesstrādnieks ar savu ģimeni būs tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Liela daļa to izmantos, lai apmestos šeit uz pastāvīgu dzīvi.
2. Viesstrādnieki jāpiesaista īstermiņa un sezonas darbiem, piemēram, celtniecības objektos un lauksaimniecības darbos, ražas novākšanā.
3. Domāju, ka demogrāfiskā situācija nemainīsies. Ja tiks pieņemti ļoti liberāli viesstrādnieku uzaicināšanas noteikumi, tad situācija var mainīties par sliktu latviešiem. Viesstrādnieki neapdraudēs latviešu valodu un kultūru, jo pasaules prakse rāda, ka imigranti veido nacionālās kopienas, kurās piekopj savas kultūras tradīcijas.
Jānis Uzars, SIA “Uzars” īpašnieks:
1. Domāju, ka viesstrādniekiem jāļauj iebraukt Latvijā. Ierobežojumi nav nepieciešami, tikai šī sistēma ir jāsakārto un jākontrolē, lai nav tā, ka nezināms skaits nereģistrētu iebraucēju strādā nezin kur.
2. Par visu Jelgavu grūti teikt, bet manā firmā problēmu ar darbaspēku nav. Viesstrādnieki nav nepieciešami, labi iztiekam ar savējiem. Esmu dzirdējis, ka trūkst darbinieku dažādās sfērās. Šis jautājums jāskata plašāk, daudz atkarīgs no viņu motivācijas un darba organizācijas. Runā, ka vietējie strādnieki nav pietiekami ražīgi. Tomēr, aizbraucot uz Īriju, viņi strādā ļoti labi, bet pēc atgriešanās ātri vien “izlaižas”.
3. Tas atkarīgs no iebraucēju skaita. Tomēr paredzu, ka demogrāfijas izmaiņu nebūs. Domāju, ka tagadējie Latvijas viesstrādnieki pēc pieciem gadiem aizbrauks atpakaļ, bet latvieši atgriezīsies mājās no Īrijas. Kultūrai un valodai nekādus draudus viesstrādnieku dēļ nesaskatu, te liela daļa krieviski runā tāpat.
