Parlamentārieši vakar pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Epidemioloģiskās drošības likumā, kas paredz, ka epidemioloģiskās drošības apdraudējuma gadījumā Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) tiks nodrošināta kontrolēta piekļuve Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmu datiem.
Grozījumi iecerēti konkrētam sabiedrības veselības aizsardzības mērķim darbavietas identificēšanai epidemioloģisko draudu gadījumā. SPKC no VID varēs saņemt informāciju par inficētās personas un kontaktpersonas personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, darbavietu, kā arī profesijas kodu un nosaukumu.
Kā skaidro Veselības ministrija, šādas pieejas galvenais nolūks ir identificēt infekcijas slimību skarto personu un to kontaktpersonu darbavietas, kad inficētās personas un kontaktpersonas pašas nesniedz šo informāciju, proti, apgalvo, ka nestrādā, vai sniedz nekorektu informāciju par savu nodarbinātību, piemēram, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu darbavietā, tiek konstatēts, ka inficētais tur vairs nestrādā.
Šobrīd VID izstrādātais risinājums, kas nepieciešams SPKC uzdevumu izpildei, paredz datu izgūšanu par pēdējiem trim gadiem.
Veselības ministrijā uzsver, ka no epidemioloģiskās drošības viedokļa svarīga ir personas aktuālā darba vieta. Proti – informācija par to darba vietu, kur infekcijas slimnieks varēja inficēties pats vai inficēt citus infekcijas slimības inkubācijas periodā.
Veicot grozījumus likumā, SPKC būs tiesības saņemt datus likumā noteiktās robežās no VID informācijas sistēmas, no kuras dati par personas nodarbinātību tiek atlasīti par pēdējiem trim gadiem, un kurai VID nodrošina pieeju ārējiem lietotājiem.
Šobrīd informācijas apmaiņa ar VID notiek, bet sarežģītā formā – SPKC rakstiski lūdzot VID sniegt konkrētus datus. Veicot grozījumus, informācijas apmaiņa tiks atvieglota un mazinās slogu iesaistītajām iestādēm.
Tas ļaus efektīvāk identificēt epidemioloģiski nozīmīgus gadījumus īpaši jutīgās profesiju grupās, piemēram, pedagogu, ārstniecības personu, pārtikas nozares darbinieku un citu profesiju pārstāvju vidū, kuri ikdienā saskaras ar lielu cilvēku skaitu vai strādā ar paaugstināta riska grupām. Šāda pieeja uzlabos sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu efektivitāti un ātrumu epidēmiju kontroles laikā, pārliecināta Veselības ministrija.
