«Jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus…».
“Jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus…”*
Bet, kas ir patiesība, kā un kur to meklēt? Vai tā ir tur, kur koncertē kristieši? Vai tur, kur dandaro un līksmo dievturi? Vai tur, kur burvji un zīlnieki nosaka kāda garīgā meklētāja nākotni?
Kas ir patiesība, un kur tā ir?
Vai slimnīcās, bērnunamos, cietumos ir patiesība?
Jā. Tur ir vairāk visiem saskatāmas patiesības nekā izremontētajos dievnamos.
Sāpes iepretim nelielam garīgumam un komfortam ir skaudri saskatāmas, uztveramas un identificējamas ar cilvēka stāvokli šajā pasaulē.
Man nesen bija saruna ar kādu kristieti. Domājošu, meklējošu, dziļu cilvēku.
Viņa neslēpa, ka dažreiz nākas nedaudz piefantazēt, tā mazliet saudzīgi pameloties. Piemēram, lai pārtrauktu neauglīgu telefonsarunu, var teikt, ka zvana pie durvīm, jāgatavo vakariņas, ko citu.
Viss mierīgi. Tikai melu tīmeklis paliek nemanāmi karājoties pie domu griestiem. Tik plāniņš. Šķietami nekaitīgs.
Bet garīgā realitāte ir intensīva. Mēs jūtam inflāciju, pērkot dienišķo maizi. Jūtam, kā inflācija apēd mūsu naudiņu.
Bet garīgajā pasaulē meli rada patiesības inflāciju. Pamatīgi.
Tikai nedaudz melu. Sadzīviski un tā, lai nevienu neaizvainotu. Vai arī lieli meli – politisku ieguvumu dēļ.
Grūti pateikt: “Piedod, šī saruna ir pilnīgā pretrunā ar to, kā es vēlos šobrīd piepildīt savu laiku. Šī informācija ir pretrunā ar to, kas man būtu jāzina.”
Nedaudz melu rauga ieraudzē melu maizi. No tās barojamies.
Notiek kaut kāds sevis pasaudzēšanas klikšķis, un gatavs – melu maize galdā. Kad klikšķis sāk slēgties automātiski, vairs pat prātā neienāk, ka notiek meli.
Cilvēki dzīvo normālu dzīvi un viss.
Bet inflācija, kas nekontrolēti notiek garīgajā esamībā, mūs ieved arvien smagāk samaksājamā garīgās bankas kredītlīnijā.
Protams, ka cilvēki šaubās par to, kas ir patiesība.
Kamēr ir “zemes sāls” un “pasaules gaisma”, kristieši baudīs katrs sava komfortablā, pielāgotā garīgā mārketinga augļus, pasaules lielās izmisuma asaras saritēs pie Kristus sirds (un nevis pie kājām, kā reliģiski pazemīgajiem šķiet pieklājīgāk.)
*Jāņa ev. 8: 32
