Labas atmiņas, kārtīga pieredze, daudz informācijas un draugu ir skolēnu festivāla «Baltic Week» bilance, kas tika noslēgta septembra beigās Klaipēdā.
Labas atmiņas, kārtīga pieredze, daudz informācijas un draugu ir skolēnu festivāla “Baltic Week” bilance, kas tika noslēgta septembra beigās Klaipēdā. 17 gadus tajā piedalījās arī Jelgavas 1. ģimnāzija.
Baltijas jūras valstu skolu audzēkņu festivāla “Baltic Week” (Baltijas nedēļa) pirmsākumi meklējami 1990. gadā, kad pārstāvji no Vācijas, Zviedrijas un Ālandu salām vienojās kopīgā idejā kopt skolu starptautisko sadarbību un pievērsties Baltijas jūras un apkārtējās vides aizsardzības problēmām. Drīz vien šim mērķim pievienojās dalībnieki no Krievijas, Somijas, Polijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas, ik pa diviem gadiem kādā no dalībvalstīm organizējot festivālu. Jelgavā tas notika 2003. gadā. 17 gadu laikā “Baltic Week” par savu var saukt ap 250 Jelgavas skolēnu. Daudzi jau lieli un pārstāv plašu profesiju spektru, sirdī nesot arī rūpi par vides aizsardzību.
Gredzeno putnus
Fizikas skolotājs un festivāla koordinators Andrejs Sālzirnis stāsta, ka ģimnāzistu interesi par pasākumu nevarētu vērtēt kā lielu, bet tā mainās, dalībniekiem atgriežoties, jo mājās atvestas spilgtas emocijas. “Festivāls paliks atmiņā ar pozitīviem iespaidiem. Iepazinu daudz jaunu draugu, redzēju skaistas vietas, ieguvu pieredzi un priekšstatu par vides aizsardzību. Šādu pasākumu novēlu piedzīvot katram,” pauž 12. klases audzēkne Krista Rumbēna. Savukārt Kaspars Kancēvičs atzīst: “Nebiju domājis, ka visi “Baltic Week” dalībnieki būs tik atsaucīgi un izpalīdzīgi. Viss bija jauki un interesanti”.
Jelgavnieki (desmit skolēnu un trīs skolotāji) uz Lietuvu aizveda stāstu par mūsu pilsētu, zemi un vides problēmām, kā arī tautas deju, kas izraisīja lielas ovācijas. “Polietes pēc tam nāca mums klāt un vēlējās iemācīties “plaukstiņpolku”,” smej A.Sālzirnis.
Septembra beigās festivāls notika Klaipēdā, un to organizēja Simona Dačas vidusskola. Piecu dienu laikā dalībnieki devās gājienā un piedalījās svinīgajā atklāšanā. Interesanta bija celšanās ar prāmi uz Smiltini (Kuršu kāpu), kur jaunieši iepazinās ar gājputnu migrāciju, piedalījās putnu gredzenošanā, kā arī apmeklēja jūras kormorānu ligzdošanas vietas mežā. Pusdienās dalībniekiem tika ēdiens no armijas zaldātu virtuves. Darba grupas rosījās arī Klaipēdas jūras muzejā, kur bija jāiepazīstas ar jūras faunu. Gandarījums par to – delfīnu un jūras lauvu priekšnesums Klaipēdas delfinārijā. Vēl skolotāji un audzēkņi sacentās sporta aktivitātēs, bet noslēgumā pēc ekoloģisko jautājumu prezentācijas izklaidējās diskotēkā.
Ko darīt tālāk?
“Plinti krūmos nemetīsim!” apgalvo festivāla koordinators. Delegāciju vadītāji un skolotāji vienojās, ka iesāktā tradīcija jāturpina jaunā kvalitātē, tāpēc nākamgad norunāta tikšanās Zviedrijā.
“Esmu gandarīts par visu festivālu norisi. Skolēniem bijusi iespēja iepazīties, uzlabot svešvalodu zināšanas. Veidojušies personīgi kontakti, jo esam dzīvojuši ģimenēs. Jācer, ka turpmāk šādos pasākumos iesaistīsies arī jauni skolotāji,” pauž A.Sālzirnis.
