Varonībai ir sievietes seja. Rita Aksenoka. In memoriam

10. decembris Latvijai atnesa kārtējo sēru vēsti. Pēc smagas slimības 89 gadu vecumā savas šīs zemes gaitas beidza atvaļinātā sevišķi svarīgu lietu izmeklētāja, bijusī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldes priekšniece Rita Aksenoka (1936–2025). Profesionāle ar milzu atbildības izjūtu, lielu labestību pret cilvēkiem un briljantu humora izjūtu. “Zemgales Ziņu” lasītāji, iespējams, atceras, ka vēl nesen Aksenokas kundze komentēja vairākus laikrakstā atspoguļotus Jelgavas novadā notikušos senus noziegumus.

Ar mīlestību pret žurnālistiem

Par Ritas Aksenokas profesionālo darbību runāts un rakstīts ir daudz. Pat ilgus gadus būdama pensijā, viņa nekad neliedza padomu un konsultāciju ne masu mediju pārstāvjiem, ne arī man, kad strādājām pie grāmatām “Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē” un “Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē 2”. “Es žurnālistus mīlu, man patīk ar viņiem sadarboties,” Aksenokas kundze sacīja ne reizi vien, piebilstot: “Skatīsimies, ko varu jums palīdzēt.” Arī masu mediju pārstāvjiem bija prieks sadarboties, tāpēc vēl relatīvi nesen žurnālists Arnis Krauze Latvijas Radio 1 raidījumam “Laikmeta krustpunktā” sagatavoja apjomīgu interviju, kas diemžēl Aksenokas kundzei bija pēdējā, ja neskaita īso sižetu Latvijas Televīzijas raidījumam “Kultūras ziņas” uzreiz pēc Jāņa Joņeva krimināldrāmas “Ko var cilvēks” pirmizrādes Latvijas Nacionālajā teātrī 2025. gada 25. septembrī. Tagad, retrospektīvi raugoties, var pieņemt, ka šāda pieredze – skatīties uz savu prototipu uz teātra skatuves – atvaļinātajai izmeklētājai bija ekskluzīva pieredze. Kaut gan droši var apgalvot, ka Ritai Aksenokai bija prieks arī par katru publikāciju periodikā, jo visi avīžu un žurnālu raksti tika izgriezti un krāti mapēs. Šādu biezu mapju laika gaitā viņai bija sakrājies vismaz desmit.