Gadiem ilgi vīts noslēpumainības plīvurs ap citu planētu apdzīvotību, maziem, zaļiem cilvēciņiem un viņu pārvietošanās līdzekļiem, kas lielākoties attēloti šķīvīša formā.
Gadiem ilgi vīts noslēpumainības plīvurs ap citu planētu apdzīvotību, maziem, zaļiem cilvēciņiem un viņu pārvietošanās līdzekļiem, kas lielākoties attēloti šķīvīša formā. Taču amerikāņi nolēmuši – nav ko sapņot, jāķeras pie reāliem darbiem. Un, skat, jau nākamajā gadā par nieka 90 tūkstošiem ASV dolāru ikviens interesents varēs iegādāties nezināmam lidojošam objektam līdzīgu pārvietošanās līdzekli.
Tas ne tikai formas ziņā šķiet, kā no citas pasaules, bet pat spēj pacelties gaisā un nosēsties. Šovasar amerikāņu kompānija “Moller International” sāka komplektēt “M200G Volantor”, un tagad jaunais braucamrīks vai, precīzāk sakot, lidaparāts jau gatavs testiem.
Apakštasi atgādinošā konstrukcijas brīnuma diametrs ir trīs metri, bet augstums – aptuveni metrs. Tā izstrādātāji sola, ka ātruma cienītājiem nevajadzēs vilties, jo maksimālais kustības ātrums būs 160 kilometru stundā – to nodrošinās astoņi dzinēji, bet lidojumā vairāk par diviem cilvēkiem gan nevarēs doties, jo lielākam pasažieru skaitam vienkārši nav vietas.
Lai gan lidošanas augstums ir tikai trīs metri, pēc “Moller International” pārstāvju sacītā, tas lieti noderēs tur, kur nebūs iespējams piekļūt ar bezceļu transporta līdzekli. Turklāt “šķīvīša” vadīšanai nav nepieciešama speciāla licence – nopērc, ielāgo tā vienkāršo vadību, elektroniku un lido.
“M200G” galvenie elementi ir astoņi “Rotapower” motori, kas rada vairāk nekā divu zirgspēku jaudu uz 453 gramiem svara. Šī modernizētā “Wankel” dzinēja versija darbojas ar maisījumu, kurā ir 70 procentu metanola un 30 procentu ūdens.
Šķiet, ja kaut kas lido, tas noteikti ir paaugstinātas bīstamības transporta līdzeklis. Taču ražotāji sola tieši pretējo – tas būšot ļoti drošs. Pirmkārt, visi astoņi ar datoru kontrolējamie motori darbojas neatkarīgi un nevar apstāties vienlaikus. Viena dzinēja apstāšanās nav bīstama, un, ja tūlīt sabojāsies arī otrs, tad nosēsties varēs bez īpašām grūtībām. Otrkārt, vairāki datori ne tikai ierobežo lidojuma augstumu, bet arī automātiski izlīdzina lidaparātu. Treškārt, “propellers gredzenā” garantē, ka lāpstiņas neko neaizķers un arī pašas nekur neaizķersies.
Jāpiemin arī lidojošā “šķīvīša” vadība – ar kreiso roku “šķīvīša vadītājs” kontrolē augstumu, nolaiž un paceļ priekšgalu, bet labā svira tiek izmantota lidojuma virziena izvēlei un sāniskai kustībai. Uz tās atrodas arī ātruma regulators un gaisa bremze.
Par kompānijas eksperimentiem ar līdzīgiem lidaparātiem zināja daudzi un pietiekami sen, taču reti kurš spēja ticēt, ka ieceres īstenosies. Sērijveida ražošana sākās šā gada jūlijā, un visi “M200G” pirkumā ieinteresētie varēja rezervēt šo lidaparātu un veikt pirmo iemaksu.
Lidojošā šķīvīša idejas tēvs un galvenais izstrādātājs – Pols Mollerss – sāka darbu pirms vairāk nekā 40 gadiem, radot pirmo “šķīvīša” prototipu ar diviem dzinējiem. 1966. gadā parādījās tā pēctecis “XM-3”, un šim divvietīgajam šķīvītim bija viens propellers, ko darbināja astoņi kartingu dzinēji.
