Nobela prēmiju literatūrā šogad saņem britu rakstniece Dorisa Lesinga, ceturtdien paziņoja Zviedrijas Karaliskā akadēmija.
Nobela prēmiju literatūrā šogad saņem britu rakstniece Dorisa Lesinga, ceturtdien paziņoja Zviedrijas Karaliskā akadēmija.
87 gadus vecās Dorisas Lesingas pazīstamākais darbs ir “The Golden Notebook” (“Zelta piezīmju grāmata”), kuras iznākšana 1962. gadā nostiprināja priekšstatu par viņu kā feministu ikonu, kaut arī viņa daudzkārt ir noraidījusi šādu tēlu. Taču nevar noliegt, ka viņas darbi ir veltīti cilvēku attiecībām un ir iedvesmojuši veselu rakstnieču paaudzi.
Akadēmija D. Lesingu nosaukusi par “sievietes iekšējās pasaules atklājēju, kura ar skepticismu, dedzību un iztēles spēku ir likusi sašķeltajai pasaulei sevi pārvērtēt”.
D. Lesinga ir vecākā laureāte kopš prēmijas izveidošanas 1901. gadā, 34. sieviete – Nobela prēmijas laureāte – un vienpadsmitā, kas saņēmusi atzinību tieši literatūrā.
“Dorisa to vēl nezina, jo viņa ir izskrējusi pa veikaliem,” uz reportiera zvanu atbildējis viņas sekretārs Džonatans Klovs.
Džeina Frīdmena, izdevniecības “Harper Collins” pārstāve, vērtē, ka D. Lesingas grāmatas savulaik ir mainījušas literatūras seju – veidu, kā tiek aprakstīta sievietes iekšējā pasaule. Rakstniece piederēja pie 60. gadu dumpīgās žurnālistu, rakstnieku un dramaturgu paaudzes, kas veicināja vienu no ražīgākajiem periodiem angļu literatūrā.
D. Lesinga piedzima britu ģimenē Persijā, tagadējās Irānas teritorijā. Viņas ģimene pārcēlās uz Zimbabvi 1925. gadā. Savas skolas gaitas viņa pabeidza 14 gadu vecumā. Kā rakstniece D. Lesinga debitēja 1950. gadā ar “Zāle dzied” – grāmatu, kurā bija aplūkotas attiecības starp baltādainā fermera sievu un viņu melnādaino kalpu. Slavu atnesa “Zelta piezīmju grāmata”. Tai sekoja “Vīrietis un divas sievietes” 1963. gadā u.c. Pēdējais darbs “The Claft” (“Plaisa”) publicēts šogad. Rakstniece ir divreiz precējusies, divreiz šķīrusies, viņai ir trīs bērni.
Pērn prestižo desmit miljonu Zviedrijas kronu (ap 764 tūkstošu latu) vērto prēmiju literatūrā saņēma turku rakstnieks Orhans Pamuks. Šogad galveno pretendentu vidū bija itāliešu rakstnieks un esejists Klaudio Magris, austrāliešu dzejnieks Less Merijs un amerikāņu rakstnieks Filios Rots. Iespējamo pretendentu vidū minēja arī igauņu rakstnieku un dzejnieku Jānu Kaplinski.
Nobela prēmijas tiek piešķirtas kopš 1901. gada, un tās iedibināja dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels (1833.–1896.).
Oficiālā balvu pasniegšanas ceremonija notiks 10. decembrī, Nobela nāves gadadienā.
