Dienu pēc sirds veselības kabineta atklāšanas SIA «Jelgavas poliklīnika» telpās Sudrabu Edžus ielā 10 Sabiedrības veselības aģentūra Jelgavā rīkoja semināru «Sirds veselības atbalsta tīkla veicināšana valstī».
Dienu pēc sirds veselības kabineta atklāšanas SIA “Jelgavas poliklīnika” telpās Sudrabu Edžus ielā 10 Sabiedrības veselības aģentūra Jelgavā rīkoja semināru “Sirds veselības atbalsta tīkla veicināšana valstī”, kurā piedalījās pašvaldību sociālo un veselības aizsardzības jautājumu speciālisti, sociālie darbinieki, rehabilitētāji, Pašvaldības policijas pārstāvji, sporta metodiķi un skolotāji, ģimenes ārsti, ārstu palīgi, fizioterapeiti un citi interesenti.
Vai pietiekami cienām savu dzinēju?
Latvijā diezgan plaši pieejama informācija par situāciju sirds veselības jomā. Tomēr Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) speciālistu pētījumi liecina, ka
– apmēram pusei Latvijas iedzīvotāju ir paaugstināts arteriālais asinsspiediens (virs 140/90 mm Hg);
– tam regulāri seko tikai aptuveni 28 procenti iedzīvotāju ar normālu un 40 procentu ar paaugstinātu asinsspiedienu;
– tikai piektā daļa cilvēku ar paaugstinātu asinsspiedienu lieto ārstu parakstītās zāles. 52 procenti, kuriem mediķis ieteicis medikamentus, tos lieto neregulāri vai 25 procenti nelieto nemaz, tātad adekvāti ārstējas tikai ap 23 procenti arteriālās hipertensijas slimnieku.
Minētā iedzīvotāju aptauja gan veikta Rīgā un Kuldīgas rajonā, bet Kuldīgas Primārā veselības aprūpes centra valdes priekšsēdētāja un ģimenes ārste Līga Lagzdiņa seminārā apgalvoja, ka datu devēju atlase bijusi pietiekami objektīva, lai izdarītu kvalificētus secinājumus par sirds veselības stāvokli valstī. Jautājumi, kas skar sabiedrības veselību, jārisina kompleksi, aptverot gan medicīniskas, gan ekonomiskas, gan organizatoriskas problēmas.
Sirds un asinsvadu slimību jautājumu risināšanā var noteikt trīs atbildības līmeņus:
– stratēģiskais – Saeima, valdība, ministrijas un citas valsts iestādes;
– lokālais – pašvaldību un vietējās sabiedriskās iniciatīvas;
– individuālais.
Katram sektoram ir savi uzdevumi un situāciju ietekmējoši līdzekļi. Valsts un pašvaldību uzdevumi ir finansiāli un politiski atbalstīt kompleksu pieeju minēto jautājumu risināšanā. Indivīda uzdevums – izprast un ietekmēt faktorus, kas nosaka katra indivīda risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Veselības aprūpes darbinieku pienākums ir profesionāli risināt primārās profilakses uzdevumus, sevišķu uzmanību pievēršot pacienta un medicīnas darbinieka savstarpējās saskarsmes problēmām.
Smēķēšana – viens no galvenajiem riska faktoriem
Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vecākā speciāliste veselības veicināšanas jautājumos Vilma Ksilandere runāja par vienu no galvenajām problēmām, kas veicina saslimšanu ar sirds un asinsvadu slimībām, – smēķēšanu, turklāt ne tikai aktīvo, bet arī pasīvo. Varbūt ikdienas regulāro smēķētāju ne pārāk pamanīts, bet Jelgavā šogad tiek īstenots projekts “No punkta A līdz punktam B bez cigaretes”. Cerams, ka tā veiksmīga īstenošana palīdzēs kādam atbrīvoties no šā netikuma.
Ko pozitīvu dos projekts?
– Izskaudīs vai samazinās pasīvo smēķēšanu;
– rosinās vecākus pārdomāt smēķēšanas ļauno ietekmi uz bērnu veselību;
– paaugstinās iedzīvotāju smēķēšanas kultūras līmeni;
– veicinās sakoptu vidi Jelgavā.
Projekts izpaužas kā veselības veicināšanas pasākumu (ietverot pretsmēķēšanas akcijas) organizēšana Jelgavas iedzīvotājiem – ikgadējais 31. maija pasākums (Pasaules pretsmēķēšanas diena). Šogad, piemēram, pilsētniekus uzrunāja īpaša patruļa, kas aicināja apmainīt cigaretes pret “Nicorette” košļājamajām gumijām, tā rosinot cilvēkus atmest netikumu. Pasākumu organizēja Sociālo lietu pārvalde kopā ar Latvijas Sarkanā Krusta Jelgavas jaunatnes nodaļu. Pārējā laikā pilsētas maršruta autobusos, Pieaugušo izglītības centrā, poliklīnikā izplatīti tematiski bukleti. Jelgavas Domes saistošajos noteikumos sagatavoti grozījumi par smēķēšanas aizliegšanu publiskās teritorijās.
Fiziskās aktivitātes sirds veselībai nepieciešamas, bet viss jādara ar mēru. Semināra nobeigumā aktīva dzīvesveida nepieciešamību propagandēja Latvijas Sporta medicīnas akadēmijas lektors, Rīgas Paula Stradiņa universitātes doktorants un lektors Pāvels Mustafins. Saprātīgi plānojot, jebkura fiziska noslodze ir pozitīvi nepieciešama. Savukārt uz “Ziņu” jautājumu par pēdējā laikā arvien biežāk sastopamajiem profesionālo sportistu nāves gadījumiem, piemēram, futbola, hokeja vai basketbola laukumā, speciālista viedoklis bija šāds: “Protams, mūsdienās profesionālais sports nav fizkultūra. Slodzes lielajā sportā ir ļoti smags darbs, un kā pret tādu atbilstoši jāizturas. Diemžēl bieži acumirkļa panākumu dēļ daudzi sportisti riskē vai nu ar dopingu, vai pietiekami nav pārbaudījuši sava organisma, pirmām kārtām jau sirds, iespējas. Uzskatu, ka tas nav pieļaujams, jebkurai fiziskai slodzei jābūt saskaņotai ar cilvēka iespējām.”
***
Projekta pamatojums
Pilsētas ielās nepieciešams veikt aktīvu pretsmēķēšanas darbu, jo
– pīpē katrs trešais ceturtais pretimnācējs, pat mazu bērnu klātbūtnē, tā veicinot pasīvo smēķēšanu;
– iedzīvotāji vēlas atbrīvoties no šā kaitīgā ieraduma;
– presē (tai skaitā arī “Ziņās”) lasāmas iedzīvotāju sūdzības par ikdienā sastopamo smēķētāju necieņu pret citiem un izsmēķu piebārstītajām ielām;
– sabiedrībā pārsvarā ir lojāla attieksme pret nesmēķētājiem;
– pilsētas ielās pietrūkst pretsmēķēšanas pasākumu.
