Apzaļumošanas un labiekārtošanas uzņēmumam «Aleja D» šogad vajadzētu nonākt strauji augošo uzņēmumu jeb «gazeļu» topā, ko veido laikraksts «Dienas Bizness».
Apzaļumošanas un labiekārtošanas uzņēmumam “Aleja D” šogad vajadzētu nonākt strauji augošo uzņēmumu jeb “gazeļu” topā, ko veido laikraksts “Dienas Bizness”.
Izaugsme ir vērā ņemama. Pēdējos gados firmā strādājošo skaits dubultojies, savukārt apgrozījums audzis reizes piecas.
Sāka ar vienu pļāvēju
Pirmsākumi firmas “Aleja D” izveidotājam Andrim Drēskam saistās ar vienu pļaujmašīnu, vienu vieglo mašīnu un diviem cilvēkiem. Sapratis, ka ar zāles pļaušanu, kas ir sezonas darbs, daudz nenopelnīs. Domājot, ko darīt ziemā, nonākuši līdz apzaļumošanas projektu skicēm. Firma izveidota pirms septiņiem gadiem. 2001. gada rudenī jau bija redzami pirmie izveidotie dārzi. Tā katru gadu audzis gan klientu un strādājošo skaits, gan darbības reģions. 2002. gadā firma tika pie pirmajiem nelielajiem objektiem Rīgā. Pašlaik pasūtījumi galvaspilsētā veido gandrīz pusi apgrozījuma. Pārējā daļa ir Jelgavā, tās apkaimē un kaimiņrajonos veiktais. “Rīgā ir citas cenas un plašākas iespējas. Jau pirms gadiem četriem jutu, ka Jelgava mums paliek par mazu – varējām izdarīt vairāk, nekā pavērās iespējas,” atceras A.Drēska.
Lai tiktu pie galvaspilsētas klientiem, uzņēmums piedalījies dārza dizaina izstādēs. Sākumā apkalpoti privātie klienti, vēlāk pasūtītāji radušies arī juridisko personu vidū. Pirmais lielais objekts galvaspilsētā bija 2003. gada rudenī, kad firma uzvarēja tirdzniecības centra “Alfa” otrās kārtas apzaļumošanas projekta konkursā. “Tā pamazām viss aizgāja.” Sāka veidoties sadarbība ar lielajām būvfirmām, kas ceļ tirdzniecības centrus, daudzstāvu namus un citus objektus. Tie nodrošina samērā lielu darba apjomu.
Tukšā sezona, kas jāizdzīvo
Sava nozīme uzņēmuma izaugsmē ir vispārējām tendencēm un būvniecības attīstībai. Apzaļumošanas pārstāvji atzīst, ka viņi joprojām nevar visu paspēt izdarīt. Noslodze palielinās celtniecības buma ietekmē. Daudzi pārveido un uzlabo tagadējo dzīves vidi. Augošais pieprasījums nodrošina stabilitāti un izaugsmi. Protams, tāpat vien nekas nenotiek, tā iespējama, ja esi iegājis apritē un sevi pierādījis.
Pašlaik “Aleja D” nodrošina darbu 90 – 95 cilvēkiem. Apgrozījums šā gada septembrī sasniedzis vienu miljonu latu.
Apzaļumošanas uzņēmumiem problēmas sagādā strādājošo nodarbināšana ziemā. “Ja dārznieki grib strādāt un spēj izturēt šo gadalaiku, tad dzīvos. Ja nevar izvilkt, tad…” nozarē ir sava profesionālā leksika. Arī “Alejā D” bijis dažādi. Sākumā tukšajā sezonā cilvēkiem uzteikts darbs. Pēdējos gados ziemā atbrīvo mazāko daļu.
“Pieņēmām lēmumu, ka darbinieki turpmāk būs vajadzīgi, tāpēc arī ziemā par viņiem jārūpējas un zināma alga jāmaksā. Protams, tā nav tik liela kā sezonā, kad reāli strādājam un pelnām. Uzņēmumam tā ir liela summa, tomēr zināmam uzkrājumam jābūt.”
Vīriešiem darbs ziemā daudzmaz nodrošināts, bet sievietēm – ne. Protams, trīs ainavu arhitektes projektē neatkarīgi no sezonas. Vīrieši iesaistīti sniega tīrīšanā, ko pasūta privātfirmas, lielākoties tirdzniecības centri. “Sniega laikā visa tehnika noslogota no agra rīta līdz vakaram.” No jaunā gada mūsu uzdevums būs arī Jelgavas ietvju mehanizētā uzturēšana. “Darba pietiks visai tehnikai, varbūt pat papildus vajadzēs iegādāties.”
Pie ziemas darbiem pieder arī koku vainagu veidošana pilsētā, kas pamazām kļūst profesionālāka. Uzņēmums sadarbojas “Latvijas valsts mežiem” – tīra grāvjus, kopj jaunaudzes, izstrādā cirsmas un šķeldo zarus.
Vērtē kā prognozējamu partneri
Runājot par pašvaldību pasūtījumiem, A.Drēska pauž, ka savulaik pietiekami daudz domājis par stereotipisko uzskatu. Proti, lai tiktu pie pasūtījuma, jābūt sakariem vai labai aizmugurei. Viņam nekā tāda neesot bijis. Arī ar izplatīto viedokli par procentu atskaitījumiem neesot nācies saskarties.
“Aleja D” ir tā, kas rūpējas par Jelgavas apstādījumiem. Sākumā sadarbība veidojusies ar pašvaldības Komunālo pārvaldi, ko vēlāk pārveidoja par aģentūru “Pilsētsaimniecība”. Piedalījušies konkursos. “Jebkuru darbu esam centušies veikt labi, un, manuprāt, šim faktoram, pārliecībai, ka uzticēto izdarīsim, ir sava nozīme. Sadarbībā svarīgi zināt, ka partneris ir prognozējams,” domā A.Drēska.
Uz jautājumu, kas būtu uzlabojams, uzņēmuma vadītājs atšķirībā no dažiem citiem nesāk gausties par ārējiem apstākļiem, valsts nodokļu politiku u.tml. A.Drēskam globālas problēmas grūti nosaukt. “Darbiniekus esam spējuši atrast, un šī problēma mūs īpaši nav skārusi.” Arī par finanšu pieejamību un veicamā trūkumu sūdzēties nevar. Firma secinājusi, ka lielajos objektos jāuzlabo darba organizācija un dokumentācijas kārtošana. Protams, nemitīgi jādomā par klientu apkalpošanu, lai saikne ar viņiem, vienalga, tā ir privātpersona vai uzņēmums, būtu skaidra, bez pārpratumiem. “Tas ir lauciņš, kur vienmēr kaut kas uzlabojams.”
Aktuāli arī paaugstināt darba ražīgumu un efektivitāti. “Gan pienāks brīdis, kad pieprasījumu būs mazāk, un tam ir jāgatavojas.” Lielu roku darba īpatsvaru varētu palīdzēt samazināt tehnika. “Iespējams, tas nemaksās lētāk, tomēr laiku ietaupīs,” spriež A.Drēska.
Raugoties nākotnē, uzņēmuma vadītājs ir pārliecināts, ka tas galvenokārt balstīsies uz lieliem komercobjektiem, pašvaldību un būvfirmu pasūtījumiem, bet saglabās arī privāto sektoru. “Privātmājas ir objekti, kur jāstrādā rūpīgi un kvalitatīvi, jābūt labam kontaktam ar pasūtītāju, jāizprot vēlmes, kas parasti ir augstākas nekā komercobjektos.” Galvenais apsvērums, kāpēc turpmāk saglabājams šis sektors: lai nezaudētu profesionalitāti. “Ir viegli strādāt lielos objektos, kur ievērojami apjomi, bet tur profesionalitāte detaļās nav tik svarīga.”
***
SIA “Aleja D” vidējais strādājošo skaits
2002. 23
2003. 41
2004. 42
2005. 60
2006. 82
2007. 92
SIA “Aleja D” apgrozījums, Ls
2002. 26 000
2003. 72 700
2004. 156 700
2005. 274 300
2006. 760 000
2007. 1 200 000*
* prognoze
