Kristīne (vārds mainīts) savas slimības dēļ ikdienā lieto vairākus medikamentus, kuru deva atkarīga no regulāro analīžu rezultātiem.
Kristīne (vārds mainīts) savas slimības dēļ ikdienā lieto vairākus medikamentus, kuru deva atkarīga no regulāro analīžu rezultātiem. Vairākkārt vīlusies Jelgavas laborantu veikumā, viņa pašlaik nepieciešamos izmeklējumus veic Rīgā – tur, viņasprāt, mediķi strādā daudz kārtīgāk, turklāt ir krietni laipnāki un atsaucīgāki. Laboratorijas vadītāja gan noliedz viņas iestādei adresētos pārmetumus.
Jau vairākus gadus Kristīnes veselības stāvokli pasliktinājis artrīts, kas sarežģī jaunietes dzīvi, taču viņa ir gatava ar to cīnīties. Ik mēnesi, nododot analīzes un saņemot to rezultātus, tiek noteiktas zāļu devas – ja analīzes labas, tās samazina. Taču vienā reizē pēc visai iepriecinošiem rezultātiem un samazinātas medikamentu devas, Kristīne sajutās krietni sliktāk nekā parasti. Intereses vadīta, atkārtojusi analīzes Rīgā un atklājusi, ka iepriekš no laboratorijas saņemtā atbilde bijusi, maigi sakot, ačgārna.
“Ierasts, ka man C reaktīvā olbaltuma daudzums ir pāri 100 iedaļām, bet analīzēs pēkšņi parādījās skaitlis 21. Nav iespējams, ka dažās dienās izmaiņas varētu būt tik būtiskas – Rīgā veiktajās uzrādījās 120 iedaļu,” atzīst jauniete.
Rezultāti bijuši visai apšaubāmi vēl kādā reizē, bet citā gadījumā laboranti aizmirsuši ierakstīt vienu rādītāju – grimšanu. “Mana ģimenes ārste atzīst, ka nereti nākas saskarties ar nepareizām analīzēm vai neprecīzi aizpildītām veidlapām. Domāju, tas tādēļ, ka šeit viss norit kā pa konveijeru un neviens izdrukās pat nepaskatās, par neprecizitāšu novēršanu nemaz nerunājot,” piebilst paciente.
Kristīne tagad ik mēnesi dodas uz Rīgu, kur Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā sniegtie pakalpojumi esot krietni kvalitatīvāki, lai arī palielina jaunietes izdevumus. “Man nav argumentu, kāpēc laboranti drīkstētu kļūdīties. No tā taču var būt atkarīga cilvēku dzīvība,” pauž Kristīne.
Jelgavas pilsētas slimnīcas rīkotājdirektora vietniece ārstniecības jautājumos Solveiga Ābola pastāstīja, ka pārbaudes veic Centrālās laboratorijas Jelgavas filiāle, kas atrodas slimnīcas telpās, bet ir atsevišķa struktūrvienība. “Ļoti daudz ietekmē tas, kā analīzes paņem, kāda ir to transportēšanas temperatūra un citi apstākļi. Runājot teorētiski, visas procedūras ir sertificētas, un nekādām problēmām nevajadzētu rasties,” piebilda S.Ābola.
Savukārt laboratorijas vadītāja Inna Dobņa pauda neizpratni, kādēļ Kristīne vērsusies presē, nevis tieši laboratorijā. “Manā pakļautībā strādā 28 darbinieki, slodze ir liela, bet nepieļauju iespēju, ka kaut kas varētu būt nepareizi. Analīzes saņemam, ko tur slēpt, ne vien no fiziski, bet arī garīgi slimiem cilvēkiem, tāpēc viņiem varētu rasties pretenzijas, kurām nav argumentēta pamatojuma,” uzsver vadītāja. Viņa arī neslēpj, ka vairākos doktorātos par procedūru māsām strādā pensijas vecuma cilvēki, kuriem viegli kļūdīties. “Ļoti bieži no doktorātiem analīzes nāk nepareizos konteineros, kas būtiski ietekmē rezultātus,” iespējamos kļūdu iemeslus skaidro I.Dobņa.
