Pērn gandrīz puse jeb 43% no visiem saņemtajiem zvaniem uz numuru 112 bijuši nepamatoti, kas ir krietni sliktāk nekā 2024. gadā, kad šādu zvanu īpatsvars bija 27%, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
Aizvadītajos divos gados uz 112 numuru ik gadu saņemti ap 1,2 miljoni zvanu. VUGD norāda, ka Latvijas sabiedrībā numura 112 atpazīstamība turpina pieaugt, taču joprojām ievērojama daļa zvanu tiek veikti situācijās, kas nav uzskatāmas par ārkārtas gadījumiem, tādējādi kavējot palīdzības sniegšanu tiem, kuriem tā patiesi nepieciešama.
VUGD apkopotā informācija liecina, ka nereti cilvēki zvana uz 112 saistībā ar ūdens noplūdēm mājoklī, bojātām caurulēm, elektrības padeves pārrāvumiem vai problēmām ar elektrības skaitītājiem. Ir bijuši gadījumi, kad ārkārtas zvans veikts, lai izsauktu taksometru vai aizvestu kādu mājās. Tāpat ārkārtas dienestus regulāri izdodas sazvanīt nejauši, it īpaši bērniem, kuri uzspiež ciparu kombināciju 112 vai pogu “Ārkārtas zvans”.
Citi numuru izmantojuši, lai noskaidrotu sev interesējošus jautājumus – cik ir pulkstenis, kāds ir datums, kādi ir pašvaldību saistošie noteikumi konkrētā situācijā, kā aizpildīt saskaņoto paziņojumu, kāds ir konkrētas iestādes telefona numurs, kā iesniegt iesniegumus un tamlīdzīgi. Līdzīgi numurs lietots, lai sazinātos ar slimnīcu vai poliklīniku un noskaidrotu pacienta veselības stāvokli vai to, uz kuru slimnīcu slimnieks aizvests.
VUGD sniegtā informācija liecinā, ka cilvēki zvanījuši uz 112, lai atvērtu durvis, jo pazaudētas mājokļa atslēgas, un situācijās, kad radušās problēmas ar mobilo telefonu, piemēram, nevar nevienu sazvanīt, nezina PIN/PUK kodu un tā tālāk.
Citi zvana uz ārkārtas numuru, lai ziņotu par dzīvniekiem, kuri atrodas viņiem neierastā vidē, bet viņu dzīvība nav apdraudēta – roņi pludmalē, ilgstoši nekustīgi putni uz ledus, kaķis kokā.
Daļa izmantojuši numuru 112, lai pārbaudītu “eZvana” darbību, nospiežot ārkārtas pogu automašīnā, kā arī piezvanījuši, lai pasūdzētos, emocionāli izlādētos vai noskaidrotu sava pieteikuma statusu, tostarp uzdotu jautājumus par ekipāžu ierašanās laiku.
Šādi neārkārtas zvani rada papildu slodzi 112 dispečeru darbā, aizņem sakaru līnijas un var kavēt palīdzības sniegšanu dzīvību apdraudošās situācijās.
VUGD aicina atcerēties, ka uz 112 jāzvana tikai situācijās, kad nepieciešama nekavējoša operatīvo dienestu – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta – palīdzība, jo apdraudēta dzīvība, veselība, apkārtējā vide vai īpašums.
VUGD pasūtītā pētījuma dati liecina, ka Latvijas sabiedrībā turpina pieaugt vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112 atpazīstamība. 93% Latvijas iedzīvotāju 2025. gadā bez priekšā teikšanas nosauca 112 kā numuru, uz kuru jāzvana ārkārtas gadījumos, kas ir par 2 procentiem vairāk nekā 2024. gadā.
Vienlaikus pēdējos gados ir uzlabojusies arī iedzīvotāju izpratne par to, kādā secībā, piezvanot uz 112, jāsniedz informācija par notikušo, taču tā joprojām nav pietiekamā līmenī. Katrs otrais iedzīvotājs spēj pareizi sniegt nepieciešamo informāciju, taču labāki rezultāti vērojami gados jaunāku respondentu vidū, kur tas izdevās divām trešdaļām aptaujāto.
Jāpiebilst, ka šogad aprit divi gadi kopš Latvijā darbojas lietotne “112 Latvija”, taču to ir lejupielādējuši tikai nedaudz vairāk kā 140 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. VUGD atgādina, ka lietotne nodrošina ne tikai iespēju sazināties ar 112 kontaktu centru, bet arī saņemt informāciju par rīcību dažādos apdraudējumos un publisko patvertņu atrašanās vietām.
VUGD pārstāvji visu februāri izglītības iestādēs vadīs nodarbības un tiksies ar dažādām seniorus apvienojošām organizācijām, izglītojot par šiem jautājumiem.
