Energoresursi ir viens no lielākajiem inflācijas dzinuļiem. Tas vērtējams kā objektīvs process, tomēr ir racionalizējams.
Energoresursi ir viens no lielākajiem inflācijas dzinuļiem. Tas vērtējams kā objektīvs process, tomēr ir racionalizējams.
Tā sarunā ar “Ziņām” atzina Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle un bijušais ekonomikas ministrs Jurijs Strods.
Aizsargās enerģijas tirgu
Saistībā ar valsts iejaukšanos šajā sektorā, tostarp cenu regulējumā, jāņem vērā gan pašu valsts, gan ES normatīvie akti par atbalstu enerģētikas jomā. Ja valsts bez krīzes situācijas iejauksies šajā tirgū, kas skaitās liberāls (no jūlija tas arī Latvijā ir atvērts), sekos lielas sankcijas. Valsts drīkst iejaukties tikai tajā brīdī, ja ir pārvades sistēmas operatora un publiskā tirgotāja ziņojums, ka no konkrēta termiņa pietrūks nodrošināšanas iespēju, nebūs jaudu vai nav noslēgti piegādes līgumi. Šādas situācijas pie mums nav.
Eiropas Komisija (EK) plāno veikt pasākumus enerģijas tirgus aizsardzībai, paredzot vairākus ierobežojumus, kas neļaus ārvalstu kompānijām piekļūt ES enerģijas sektoram – gāzes un elektrības pārvades tīkliem. Priekšlikumiem ir vairāki varianti. “Maigākais” paredz EK tiesības izvērtēt katra potenciālā enerģētikas uzņēmuma pircēja piedāvājumu, “stingrākais” – noteikt Eiropas enerģētikas sektoru par “stratēģisku industriju”, izslēdzot no potenciālo investoru loka vairumu valstu, kas nav ES. Iecere saistīta ar EK plāniem enerģētikas tirgus liberalizācijā, kur viena no iecerēm paredz panākt energoresursu pārvades kompāniju īpašumtiesību pilnīgu nodalīšanu no energoresursu tirgotājiem. Dokuments brīdina par situācijām, kad investīcijas varētu virzīt “nevis ekonomiski, bet kādi citi motīvi”. Pausts, ka Krievija vai citas iekšējiem resursiem bagātas valstis varētu iegūt kontroli pār Eiropas energoapgādi, izmantojot valsts kontrolētas kompānijas, piemēram, “Gazprom” vai valstij piederošus investīciju fondus.
Diskutēt vajadzētu savlaicīgi
“Zinot par Krievijas energointeresēm un to, kā šī valsts veido politiku attiecībā uz gāzi, “Nord Stream” gāzesvada risinājumu, situācijas ar gāzes piegādēm un tukšām tilpnēm, energoresursu ziņā esam nopietnā situācijā un mums jābūt ļoti nosvērtiem un analītiskiem,” uzsver R.Zīle.
Uz jautājumu, vai tādējādi ieteikumi diskutēt, piemēram, ar gāziniekiem par krātuvju nomas un gāzes iesūknēšanas maksām, lai ietekmētu tarifus ir lieki, J.Strods pauž, ka saistībā ar pašreizējo gāzes krātuvi ir problemātiski. Pastāv virkne līgumu un nosacījumu. “Viegli populistiski pateikt, ko vajadzētu darīt, bet, kad saskaries ar īstenību un iespējamām sankcijām, neko nevar iegūt. Citādi varētu būt ar jauno krātuvi Dobelē, kas tiek pētīta. Tās ietilpība, pēc sākotnējiem datiem, ir trīs reizes lielāka par Inčukalna krātuvi. Tas norāda uz potencēm. Kā par to slēgs līgumus, atkarīgs no valsts un privātajiem partneriem. Diskutēt vajadzētu laikus.”
Savulaik izskanējuši jautājumi, kāpēc mums ir tikai viens gāzes piegādātājs. E.Zīle pauž, ka jābūt reālistiem, Latvijas mazais tirgus neinteresē Norvēģijas gāzes piegādātājus. “Cita lieta, mums kā politiķiem jādara viss, lai valsts būtu saslēgta vienotajā ES elektrības tīklā un tālākā nākotnē arī gāzes tirgū, lai tiek realizēta iecere, ka tas, kas pārvada un sadala resursu, nav tas pats, kas piegādā.” J.Strods papildina, ka, pēc oficiālām ziņām, norvēģi pašlaik plāno būvēt vienu gāzesvadu no atradnēm Ziemeļjūrā uz Ameriku. Citi virzieni netiek pētīti.
Šogad Ekonomikas ministrijas izstrādātais vispusīgais pētījums enerģētikā vērtējams kā savlaicīgs. “Jau maijā centos uzsvērt jautājumus, par ko jādiskutē iepriekš.” Pētījums atklāj, kā mainīsies bāzes jaudas, cenas, piegādātāji, kāda būs ietekme uz vidi, kas, kādā termiņā draud ar Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanu. Tiešas ietekmes uzreiz, protams, nebūs, tas notiks pastarpināti, jo tirgū parādīsies vēl viens enerģijas iepircējs – Lietuva. Tāpēc cena celsies. Tiesa, kaimiņvalsts arī tagad iepērk. Augustā un septembrī, kad Ignalinas AES nedarbojās, neviens to nejuta. Bet, izsīkstot rezervēm, ietekme parādīsies. Vairums sabiedrības nezina, ka no šā gada elektrību Latvija vairs neiepērk Lietuvā, lielākā daļa nāk no Krievijas un Igaunijas. Bet Igaunijas enerģija paliks dārgāka pēc izmešu kvotu ieviešanas, kas pagaidām nav izdarīts. “Ja gribam, lai patērētājiem tarifs neaugtu ļoti strauji, ir ko darīt.”
Ātrākais, bet ne racionālākais
J.Strods bija tas, kurš iebilda pret jaunas gāzes stacijas būvniecību. “Ņemot vērā neprognozējamās gāzes cenas (zinām, ka nākamgad tā palielināsies par 40 procentiem, bet nākotnē?), nestabilo politisko ietekmi un citus apstākļus, valstī tomēr vajadzētu izmantot arī cieto kurināmo. Apzināto ogļu krājumu, pēc pagājušā gada datiem, pietiek nākamajiem 200 gadiem. Par gāzes rezervēm konkrētu ziņu nav. Otrkārt, ogļu cena veidojas biržā. Vēl būtiski, ka tām nav viena piegādes avota. Cietā kurināmā stacija būtu jaunākās paaudzes, un līdz ar to netiktu nodarīts būtisks kaitējums videi. Turklāt kā kurināmo izmantotu ne vien ogles, bet arī biomasu. Atjaunojamie energoresursi veidotu 10 – 20 procentu īpatsvara.
Alternatīvo resursu pieminēšana mainījusi arī gāzinieku attieksmi – viņi sākuši runāt par iespējamām atlaidēm potenciālās stacijas projektā. Tas liecina, ka alternatīvai jābūt. Diemžēl citu koalīcijas partneru viedoklis ir atšķirīgs. Palielināt gāzes īpatsvaru elektrības ražošanā ir ātrs risinājums, bet vidējā termiņā tas nav racionālākais.
