Ik palaikam mūsdienu Jelgavas muzikālajā dzīvē uzlec pa kādai zvaigznei – gan klasiskajā, gan estrādes žanrā.
Ik palaikam mūsdienu Jelgavas muzikālajā dzīvē uzlec pa kādai zvaigznei – gan klasiskajā, gan estrādes žanrā. Mums ir slaveni kori, vienīgais Latvijā džezbends, starptautisku konkursu laureāti. Tam pamatā ir mūzikas tradīcijas, kas nāk no laiku laikiem un nacionālu raksturu ieguva un nostiprināja 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē.
20. gadsimta sākumā Jelgavas mākslas dzīve ritēja ļoti rosīga. Notika izstādes, koncerti. Viena no bagātākajām bija 1903./1904. gada koncertsezona, kad nedēļas laikā nereti sanāca četri pieci koncerti. Kā minēts presē, tolaik bieži viesojās ārzemju mūziķi – pianisti, dziedātāji, vijolnieki. Spilgtus iespaidus jelgavnieki guva no Briseles stīgu kvarteta, zviedru dziedātājas A.Forstrēmas, somu diriģenta un čellista G.Šnēfogta. No latviešu māksliniekiem iemīļota bija dziedātāja M.Vīgnere-Grīnberga. Recenzijās slavēta viņas neparasti spēcīgā balss, kas tajā pašā laikā skanēja tīri un maigi. Jelgavniekiem bija iespēja apmeklēt arī klasisko operu iestudējumus – Rubinšteina “Demonu”, Čaikovska “Jevgeņiju Oņeginu”, “Pīķa dāmu”. Kaut arī izpildījums nav izdevies pirmklasīgs (trupām pavāji orķestri), tomēr Jelgavā šīs izrādes bijušas labi apmeklētas. Publikas nav trūcis arī J.Dubura dziesmu vakaros, kad pie klavierēm sēdās Emīls Dārziņš. Liela loma pilsētas koncertdzīves organizēšanā bija Jelgavas Latviešu biedrībai, kas dibināta jau 1880. gadā. Jāpiebilst, ka līdz Pirmajam pasaules karam Jelgavā darbojās vairākas mūzikas skolas. Vecākā ir O.Ciniusa skaņu mākslas skola, kas dibināta 1887. gadā un atradās Čakstes bulvārī 9 – 3.
Tautas konservatorija paver ceļu
Jauns vilnis tās attīstībā iezīmējās līdz ar Latvijas valsts nostiprināšanos. Jelgava ir pirmā pilsēta Latvijā, kur 1921. gadā tiek izveidota Tautas konservatorija, un tās turpinājums ir tagadējā Jelgavas Mūzikas vidusskola. Šīs lietas ierosinātājs bija profesors Jāzeps Vītols. Viņš ieteica doties uz Jelgavu jaunajam daudzsološajam mūziķim un pedagogam Jāzepam Mediņam, kas pirms tam bija strādājis Valmieras Skolotāju seminārā, papildinājis izglītību vijoles meistaru kursos Berlīnē pie profesora Eberharda Gobi, kā arī Romā, kur mācījās operdziedāšanu un kompozīciju. “Es labprāt uzņēmos dibināt Jelgavas Tautas konservatoriju, lai pavērtu ceļu visiem, kas mīl mākslu, lai varētu apgūt tās dziļumus, saprast vislielāko mākslinieku domas, kas ietvertas lielos un mazos skaņdarbos,” vēlāk rakstīja J.Mediņš, kas Jelgavā darbojās no 1921. līdz 1944. gadam.
Tautas konservatorijā uzņēma muzikāli apdāvinātus audzēkņus bez vecuma ierobežojuma. Mācību plāni bija saskaņoti ar 1919. gadā Rīgā dibināto Latvijas Valsts konservatoriju, ko vadīja J.Vītols. Jelgavā varēja apgūt klavieru un ērģeļu spēli, orķestra instrumentus, kā arī dziedāšanu un mūzikas teoriju. Tautas konservatorijā bija apmēram simts audzēkņu. Pēc piecu gadu mācībām viņi varēja iegūt tiesības turpināt izglītību Rīgā Latvijas Valsts konservatorijā. J.Mediņš rūpējās par izcilu pedagogu iesaistīšanu savā mācību iestādē, kā arī pats pasniedza gan instrumentu spēli, gan teoriju.
Jelgavas Tautas konservatoriju beiguši daudzi ievērojami latviešu mākslinieki, piemēram, dziedātājas Elza Žebranska, Auguste Klinka, aktrise Emma Ezeriņa, komponisti Marģers Zariņš, Jānis Ozoliņš un citi. Konservatorijas audzēkņi aktīvi piedalījušies pilsētas koncertdzīvē.
Ar Vīgnera talantu
Pēc avīžu ziņām, pirmais simfoniskais orķestris Jelgavā Latviešu biedrības paspārnē dibināts jau 1904. gadā, taču tam nebija ilgs mūžs – naudas un citu līdzekļu trūkuma dēļ kolektīvs izputēja. Pēc Pirmā pasaules kara 1920. gada laikrakstu reklāmās parādās leģendāras Jelgavas personības skolotāja, mūziķa un brīvprātīgā ugunsdzēsēja Aleksandra Strekāvina vadītais stīgu orķestris, kas savus koncertus rīkoja Jelgavas Vācu amatnieku biedrības dārzā (vietā starp LLU Lauku inženieru fakultāti un boulinga klubu). Nākamā uzdrīkstēšanās izveidot simfonisko orķestri Jelgavā bija 1925. gadā. Šoreiz to dibinātāja Valsts darbinieku biedrības Jelgavas nodaļa. Ir ziņas par četriem šā kolektīva koncertiem. 1926. gada 24. martā orķestris nosvinēja gada jubileju un apklusa.
1926. gada 17. oktobrī Jelgavā top Latvijas Mūziķu biedrības nodaļa. Svētkos spēlē simfoniskais orķestris. Pie diriģenta pults T.Reinholds un arī J.Mediņš.
1929. gada vasarā Jelgavā trešdienās, sestdienu vakaros un svētdienu pēcpusdienās koncertē Latvijas Universitātes Akadēmiskās mūzikas biedrības simfoniskais orķestris. Taču, kā, spriežot pēc avīžu recenzijām, secina Elmārs Zemovičs, tas bija diezgan vājš.
Nākamais mēģinājums Jelgavā izveidot simfonisko orķestri ir 1930. gada maijā. Šoreiz dibinātāja ir Latvijas Pašpārvaldes darbinieku arodbiedrības Jelgavas nodaļa. Orķestrī ap trīsdesmit mūziķu. Diriģents ir K.Lippe-Šteins. Vasaras koncertiem tiek uzaicināti arī viesdiriģenti Aleksandrs Vinters un citi. Pie orķestra izveidota paplašināta direkcija, ir doma dibināt speciālu tā padomi. Līdz 1930. gada vasarai Jelgavas simfoniskais orķestris tika pilnībā noorganizēts. Tajā spēlēja trīsdesmit mūziķu no Jelgavas un Rīgas (rīdzinieki galvenokārt bija jelgavnieki, kas mācījās Rīgā). 14. jūnijā Vācu Amatniecības biedrības dārzā notika orķestra pirmais koncerts. 1931. gada vasarā tā paplašinātā direkcija pārtop Jelgavas filharmonijā, kuras galvenais mērķis ir pilsētā rīkot labi sagatavotus simfoniskos koncertus. Līdzīgas filharmonijas tajā laikā jau bija Rīgā un Liepājā. Par to, ka tās darbība vērtējama kā sekmīga, liecina “Zemgales Balss” ziņa – 1932. gada 14. augusta sezonas koncertu noklausījušies 820 apmeklētāju. Jāpiebilst, ka orķestra galvenais diriģents bija vēlākā 20. gadsimta latviešu mūzikas leģenda Leonīds Vīgners (1906 – 2001). Jelgavas simfoniskais orķestris darbojās līdz pat Latvijas okupācijai 1940. gadā.
Izmantotas Felicitas Šnē publikācijas un Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja Mūzikas nodaļas vadītāja Elmāra Zemoviča apkopotie materiāli.
***
“Zemgales Balss” par Jelgavas simfoniskā orķestra pirmās sezonas slēgšanas koncertu:
“Kas uzmanīgi sekojis mūsu filharmonijas orķestra attīstībai šovasar, tam jāatzīst, ka lielais klausītāju skaits sezonas noslēgšanas koncertā ir pelnīta atzinība. Jācildina filharmonijas vadošo personu drosme, flegmatiskajā Jelgavā stājoties pie tik nemateriāla un idejiska pasākuma. Jāuzteic jauno orķestrantu darba prieks un vadītāja lielā ziedošanās un mīla pret savu uzdevumu.”
“Atvadīšanās vakars ritēja ļoti omulīgi. Vairāki koncerta dalībnieki pat sastādīja nelielu deju orķestri, kas sniedza lielu skaņu jautrību.”
Publicēts 1931. gada 16. augustā
