Piektdienas vakars. Jau rīta pusē saņemts brīdinājums par pievakarē tuvojošos vētru, un šoreiz sinoptiķi nav kļūdījušies – koku galotnes liecas arvien tuvāk zemei, pa gaisu jau lido norautas lapas un sīki zari.
Piektdienas vakars. Jau rīta pusē saņemts brīdinājums par pievakarē tuvojošos vētru, un šoreiz sinoptiķi nav kļūdījušies – koku galotnes liecas arvien tuvāk zemei, pa gaisu jau lido norautas lapas un sīki zari, bet automašīnas logu aizmiglo brāzmu triekts smalks lietus.
Tā vien gribas ātrāk tikt siltās mājās un aizmirst par rudens spēcīgajiem vējiem, taču satiksme pilsētas ielās pēkšņi kļuvusi neierasti lēna. Tas tādēļ, ka pulkstenis rāda jau piecas minūtes pāri septiņiem, un tumsa tāda, ka vai acī dur, bet laikam kāds nelietis nozadzis visas ielu laternu spuldzes, jo citu izskaidrojumu dusošajam pilsētas apgaismojumam neizdodas atrast. Autobraucēji lietū un tumsā mēģina saskatīt pārdrošus gājējus, kas dodas pāri ielām tam atļautajās vietā, bet, kā atklājas nākamajā dienā, ne visiem tumšais vakars beidzies veiksmīgi, piemēram, Lielajā ielā kāds auto traumējis gājēju, un, šķiet, tieši tajā laikā, kad automātiskā laika iestatīšanas sistēma vēl neļāva apgaismot pilsētu.
Ja minētais gadījums būtu vienīgais, varbūt vēl varētu pieciest, sak, ne visi klausās ziņas un, paredzot vētru, līdz ar to arī ātrāk satumstošu vakaru, pārprogrammēt laikrāžus neizdodas, taču, iespējams, kāds būs sajaucis gadalaikus, jo arī pirmdienas rītā negaidīti agri – krietni pirms pusastoņiem – pazūd gaisma. Tumsa un biezā migla pilsētu pārvērš sirreālā nostūrī, kurā retumis auto starmešu gaismā parādās cilvēka siluets, kas steidzas paspēt nokļūt ielas pretējā pusē, nebeidzot dzīvi zem auto riteņiem.
Šādai situācijai var būt tikai divi izskaidrojumi – nevērība vai pārmērīga tieksme ekonomēt, un neviens no šiem iemesliem nav glaimojošs pilsētas tēviem, kuru primārajam uzdevumam vajadzētu būt rūpēm par saviem vēlētājiem. Iespējams, tās “nočieptās” piecas vai desmit minūtes ļauj ieekonomēt lielus līdzekļus, taču automātiski rodas jautājums – par kādu cenu? Ja uz svaru kausiem liksim cilvēku un ietaupītos līdzekļus, gribētos zināt, cik dzīvības spēs tos līdzsvarot vai kaut nedaudz nosvērt par labu adekvātai apgaismojuma izslēgšanai un ieslēgšanai?
Diemžēl esam jau pieraduši, ka Jelgavā daudz kas tiek mērots cilvēku dzīvībās, kā, piemēram, gājēju pārejas ierīkošana Dobeles šosejā, kur šīs saules gaitas pārtrūka jaunai meitenei un tikai pēc tam beidzot bīstamā vietā tika rekonstruēta. Kam jānotiek šoreiz, lai situācija mainītos?
