Ledus vēl drošs, bet paliem jāgatavojas
24 centimetri Bauskā, 25 Jelgavā un 25 arī Kalnciemā – tādu vidējo ledus biezumu Lielupē 20. februārī ir noteikuši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālisti, kas veica mērījumus pie attiecīgajiem posteņiem. Hidroloģe Līga Klints spriež, ka pagaidām vēl nav iespējams prognozēt pavasara palus. “Ja sniegs kusīs pakāpeniski kā pagājušās nedēļas brīvdienās, kad naktī piesala, bet dienā bija daži grādi plusos, tad lielāki plūdi nav gaidāmi,” teic hidroloģe. Savukārt pašvaldība aicina jelgavniekus, kuri dzīvo plūdu apdraudētajās teritorijās, reģistrēties operatīvas informācijas saņemšanai viedtālruņa mobilajā lietotnē. Līdz šai nedēļai to jau bija paveicis 201 jelgavnieks.
Pali būs, ja līs
Hidroloģe L. Klints brīdina, ka sniegs var kust strauji, piemēram, to izkausē pavasarīgs lietus, un upes palo. Tādēļ viņa iesaka zemāko vietu iedzīvotājiem gatavoties paliem – nostiprināt piemājas saimniecībā lietas tā, lai nekas vērtīgs neaizpeldētu.
L. Klints atceras 2010. gadu, kad spridzināja ledus sastrēgumu pie samērā šaurās un seklās Lielupes ietekas jūrā, tā mēģinot mazināt palus Lielupē. Lielupes tagadējā ieteka jūrā izveidojās tikai 1755. gada palos, līdz tam tā caur Buļļupi ietecēja Daugavā.
Šoziem Lielupes baseinā netrūkst sniega. Tas darbojas kā siltumizolators, tādēļ ledus upēs nav tik biezs, kā 30 grādu salā būtu varējis izveidoties. Visbiezākais ledus Lielupes baseinā šoziem konstatēts Misā pie Lielveisiem Olaines novadā – 42 centimetri. Ledus biezuma rekordiste Latvijā ir Rēzeknes upe, kurā tas sasniedz pat 60 centimetru. Misā vidēji ledus ir ap 20 centimetriem. L. Klints uzsver, ka ledus biezums nav vienmērīgs. Tajā pašā Misā ir straujteces, kur tā nav aizsalusi piemēram, pie Jelgavas-Rīgas dzelzceļa tilta. Arī Rēzeknes upe Rēzeknes pilsētas robežās ir vaļā. Jelgavas novadā Zaļenieku pagastā Svētes krastā dzīvojošais Rammu saimnieks Artūrs Jankovskis stāsta, ka tagad ziemā, atbrīvojot upes gultni no kokiem, ledū ar vienu kāju upē ielūza viņa brālēns, augumā ražens vīrs. “Ielūzt viņam gadījās pie upē ieauguša koka, pie kura Svētes straume bija izskalojusi ledu,” paskaidroja Rammu saimnieks.
Jūrā bīstams ir vējš
Saistībā ar vēja ietekmētajām jūras līmeņa svārstībām hidroloģe L. Klints teic, ka tās Lielupē var manīt līdz pat Staļģenei. “Ledus sega Lielupē izveidojās pie ļoti zema jūras līmeņa. Tagad tas ir paaugstinājies, taču joprojām saglabājas zems,” skaidro L. Klints.
Mediji ziņoja par divu nūjotāju – tēva un meitas – bīstamo došanos uz ledus Rīgas jūras līcī pie Plieņciema 21. februāra vakarā. Nūjojot apmēram kilometra attālumā no krasta, abi nonāca uz ledus gabala, kas vēja un ūdens līmeņa svārstību rezultātā atdalījās no krasta ledus. Pēc piecu stundu ilga ceļa no Rīgas ostas un meklēšanas viņus vienos nakti izglāba ledlauzis “Varma”.
Līdzīga, bet lielāka – apmēram četrdesmit kilometru gara un desmit kilometru plata – ledus gabala atiešanu no krasta 1987. gada 25. janvārī piedzīvoja makšķerpiederumu veikala “Asaris” īpašnieki Raisa un Vladimirs Udoti, kā arī Andris Blūms. Visi trīs jelgavnieki ir aizrautīgi makšķernieki. Toreiz jūrā aiznesa tūkstoti, varbūt pat vairāk, zemledus makšķernieku. Laiks bija apmācies, puteņoja, un liela daļa makšķernieku ilgāku laiku nemanīja, ka tiek nesti jūrā. Brīnījās vien par to, ka ar makšķeri varēja konstatēt, ka zem izurbtajiem āliņģiem mainās jūras dziļums. Vladimirs un Andris tika krastā saviem spēkiem. Pirmais – brienot līdz padusēm ūdenī pa jūru, otrais – kā trenēts vieglatlēts, veicot izcili tālu lēcienu. Raisu jau vēlā vakarā krastā pārveda tolaik Jelgavā bāzētais armijas helikopters. Lielais ledus gabals tad jau bija sadalījies mazākos. R. Udota atceras, ka viņa atradās uz ledus gabala apmēram stadiona lielumā. Bail nav bijis nevienu brīdi, bet, kad helikopters pacēlies gaisā, apraudājusies, kas droši vien bijis no nervu atslābuma. Šoziem viņa makšķerē lielākoties ezeros, jūrā vairs ne. “Ledus ir biezs. Daudz jānopūlas, lai izurbtu āliņģi. Izbraucam ar vīru uz dažām stundiņām, pastaigājam pa ledu, pamakšķerējam – un mājup,” stāsta R. Udota. Savukārt A. Blūms tagad makšķerējot tikai vasarā.
Pirms gadiem piecpadsmit helikoptera bortehniķis Aleksandrs Ņekrasovs, kas pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas un atvaļināšanās pensijā bija apmeties vienā no dzīvošanai ziemā pielāgotajām vasarnīcām Līvbērzes pagastā, stāsta, ka 1987. gada 25. janvāra glābšanas operācija no helikoptera vadītāja prasīja zināmu meistarību. Proti, vairāku tonnu smagais Mi-4 karājās virs ledus gabala pusmetru augstumā. Raušoties helikopterā glābjamajiem makšķerniekiem, tas kļuva arvien smagāks, tādēļ vadītājam nācās piedot “soli – gāzi”, lai lidaparātu noturētu vienā līmenī.
Gadījumi, kad jūrā uz ledus gabala tiek ienesti makšķernieki, Latvijā gadās vai katru gadu, kad izveidojas piekrastes ledus.
