Lisabona, 19.okt., LETA–AFP. Eiropas Savienības (ES) līderi agrā piektdienas rītā panāca vienošanos par tā saukto reformu līgumu, kuram vajadzētu uzlabot bloka iesīkstējušo struktūru.
Kā paziņoja ES prezidējošā valsts Portugāle, vienošanās pieliek punktu divus gadus ilgajai krīzei, ko izraisīja Francijas un Nīderlandes vēlētāji, noraidot ES konstitucionālo līgumu.”Ar šo vienošanos Eiropa ir pārvarējusi savu institucionālo krīzi,” pēc sarunām paziņoja pašreizējās ES prezidējošās valsts Portugāles premjerministrs Žozē Sokratišs.ES līderi 13.decembrī Portugāles galvaspilsētā oficiāli parakstīs līgumu, kas tiks dēvēts par Lisabonas līgumu. Sarunās panākts kompromiss par Polijas, Itālijas, Austrijas un Bulgārijas prasībām.Polija draudēja bloķēt līgumu, ja tajā netiks iekļauta norma, kas valstīm, kurām nedaudz pietrūkst balsu, lai bloķētu kāda lēmuma pieņemšanu, dotu iespēju to uz vairākiem mēnešiem atlikt.Polija panāca šāda mehānisma iekļaušanu līgumā, kā arī pastāvīgu ģenerāladvokāta amatu Eiropas Kopienu tiesā.Pēc saspringtām sarunām Polijas prezidents Lehs Kačiņskis paziņoja, ka “Polija ieguvusi visu, ko vēlējās. Es esmu ļoti laimīgs, ka šis viss mums ir aiz muguras”.Itālijas premjerministrs Romāno Prodi kā kompromisu panāca savai valstij papildus vietu Eiropas Parlamentā. Līdz ar to Itālija ir tik pat vietas kā Lielbritānijai, bet par vienu vietu mazāk kā Francijai.Itālijai piešķirtā balss atņemta Eiropas parlamenta prezidentam, kurš nevarēs balsot.Austrija piekrita Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumiem uz pieciem gadiem nevērsties pret to sakarā ar Vīnes noteiktajām kvotām ārvalstu studentiem, jo tās universitātes un medicīnas koledžas ir pārpludinājuši vācieši.Savukārt Bulgārija ieguva tiesības Eiropas kopīgo valūtu savā kirilicas alfabētā atveidot kā “evro”, neskatoties Eiropas Centrālās bankas iebildumiem pret jebkādu alternatīvu “euro” rakstībai.Kamēr ES līderi tikās Lisabonas starptautiskajā izstāžu centrā, ārpusē sapulcējās aptuveni 200 000 demonstranti, pieprasot labākus darba apstākļus.ES neveiksmīgi mēģina īstenot institucionālo reformu kopš 1997.gada Amsterdamas līguma, kas sniedza tikai minimālus uzlabojumus. Tam 2000.gadā sekoja Nicas līgums, kas lēmumu pieņemšanu tikai vēl vairāk sarežģīja.Ja nenotiks nekas negaidīts – pagaidām tikai Īrija gatavojas par reformu līgumu rīkot referendumu -, jaunie noteikumi varētu stāties spēkā 2009.gadā.Reformu līgums paredz radīt pastāvīgu ES Padomes prezidenta posteni, paplašināt kopējās ārpolitikas koordinatora pilnvaras, nodrošinot viņu ar ārlietu dienestu, uzlabot balsošanas sistēmu, balstot to dalībvalstu iedzīvotāju skaitā, un paplašināt gan Eiropas Parlamenta, gan nacionālo likumdevēju ietekmi.Par līguma pamatprincipiem ES dalībvalstu līderi vienojās jūnijā, pārvarot niknu Polijas pretestību.
