“Zemgales Ziņu” redakcijā vērsās kāda uztraukta Līvbērzes pagasta iedzīvotāja, kura pauda, ka jau ilgāku laiku – vairākus gadus – kāds regulāri sakropļojot ielas kaķus. Šie dzīvnieki ir sterilizēti, aprūpēti un pabaroti. Par viņiem rūpējas gan šī sieviete, gan citi tuvējās apkārtnes iedzīvotāji. Sieviete lūdza saglabāt viņas anonimitāti, jo baidās, ka šis cilvēks viņai un viņas ģimenei varētu atriebties.

Vieni rūpējas, otri sakropļo

“Tas notiek šeit pat – Jelgavas piepilsētā. Pēdējos gados dzīvoju Tušķos, kur Būriņu ceļa rajonā ir dzīvojamās ēkas. Ģeogrāfiski tas jau ir Līvbērzes pagasts. Agrāk te bija dārzkopības biedrība “Ziedonis”,” savu stāstu sāk sieviete. “Tas ir dārziņu rajons, netālu atrodas dzīvojamās ēkas un kokzāģētava vai darbnīca, kur visu laiku kaut kas tiek zāģēts, līmēts un kurināts. Turpat Būriņu ceļa abās pusēs ir divi ļoti augsti karogi: vienā – Ukrainas un otrā – Latvijas. Nedaudz tālāk atrodas Zanderu kapi. Šo visu tik smalki stāstu, lai cilvēki varētu saprast, kur regulāri tiek darīts pāri kaķu kolonijai.”

Sieviete atklāj, ka arī pati ir iesaistījusies pamesto kaķu aprūpē, savu spēju robežās tos vedot uz veterināro klīniku sterilizēt, regulāri baro, kā arī cenšas dzīvniekiem atrast jaunas mājas. Viņa pati kļuvusi par saimnieci četriem vietējiem Līvbērzes minkām, ko iepriekšējie saimnieki ir izmetuši uz ielas. “Ir arī citi cilvēki, kas brauc uz vasarnīcām un baro kaķus, gādā par sterilizēšanu,” sieviete pauž, piebilstot: “Jau vairākus gadus esmu pamanījusi, ka daudzi bezsaimnieka kaķi manā apkaimē tiek sakropļoti, klibo, pazūd. Viens pirms vairākiem gadiem knapi varēja paiet, pēc tam izdzisa. Protams, šie kaķi nedodas rokā, tāpēc grūti saprast, kas varēja būt iemesls.”

Kaķim sānos stieple

Bargā sala dēļ pagājusī ziema bezsaimnieka kaķiem bija īpaši grūta. Sieviete pamanījusi, ka ir pazudusi viena no kolonijas kaķenītēm. “Es jau viņu biju norakstījusi, jo kaķīte ilgi bija pazudusi. Nodomāju, ka varbūt vainīga ir lapsa. Taču vienudien februārī, kad vēl bija krietns sals, kaķīte mani gaidīja uz taciņas. Pamanīju, ka viņai ir ļoti, ļoti šaurs viduklis – it kā būtu uzvilkta korsete. Sākumā nesapratu, kas par lietu, jo viņai ir biezs kažoks.” Izbrīnu raisīja arī kaķenītes uzvedība. Dzīvnieks, kurš pārsvarā no cilvēkiem ir vairījies, nācis klāt un sācis glaudīties. Sieviete vispirms iedomājusies, ka varbūt kāds dzīvnieku ir pieradinājis, taču, noglāstot tā muguriņu, sajutusi, ka ap vidukli ir kaut kas ļoti ciets. “Nākamajā reizē, ejot barot, līdzi paņēmu dzirkles un to cieto pārgriezu. Domāju, ja dzīvnieks ir kaut kur iepinies, tas nokritīs nost, taču tā nebija. Kaķīte iebļāvās un iekoda man rokā. Pēc tam skatījos, ka viņai no sāniem nāk ārā kaut kādas stieples, stiepļu gabali. Viens no gabaliem man palika rokā.”

Sievietei, kā viņa stāsta, aptecējusies dūša, ko tādu redzot. Izlēmusi, ka dzīvnieks steidzami jāved uz veterināro klīniku. “Parasti jau mežonīgie kaķi skrāpējas un plosās, taču šī kaķenīte bija ļoti pacietīga. Ļāvās, ka viņu ielieku būrītī un vedu uz klīniku.”

Veterinārārsts ir šokā

Kaķenīti sieviete nogādāja pie veterinārārsta Oskara Tamberga uz Zemgales veterināro centru. Pirmā prognoze bijusi, ka dzīvniekam nav izredžu izdzīvot, taču, par laimi, tā nepiepildījās. Tagad kaķenītei noris pēcoperācijas atlabšanas periods. Pirms pāris dienām dzīvnieks atsācis ēst, kas jau vien ir laba zīme.

Neparasti arī tas, ka medpersonāls, skatoties pierakstos, konstatēja, ka šī pati kaķenīte viņu klīnikā 2024. gadā tika sterilizēta. Par to liecina arī nogrieztais auss galiņš, jo šādi tiek iezīmēti tie kaķi, kam veikta minētā procedūra. Tolaik dzīvniekam bija aptuveni gads, tātad tagad kaķīte ir trīs gadus veca.

“Nākamajā dienā dakteris man piezvanīja un teica, ka tas, kas izdarīts šim dzīvniekam, ir šausmīgi. Par šo gadījumu būtu jāziņo policijai.” Izskatījies, ka dzīvniekam ap vidukli cieši būtu savilkta cilpa – it kā tas būtu iekļuvis slazdā. Taču, tā kā stieples bija ar mezgliem, ir absolūti skaidrs, kas tas ir kāda neģēļa roku darbs, nevis negadījums. “Tas ir cilvēka roku sasiets. Stieple apvilkta vairākās kārtās apkārt, cieši savilkta un sasieta mezglos. Dakteris uzskata, ka tas varēja būt noticis pirms aptuveni diviem mēnešiem, jo stieple jau paguvusi ieaugt miesā. Vistrakāk bijis vēdera pusē – mīkstumā.” Patlaban dzīvniekam, kurš vēl aizvien atrodas klīnikā uz novērošanu, regulāri tiek tīrīta pēcoperācijas rēta un dotas antibiotikas.

Biedē, ka līdzās dzīvo sadists

Sievietei ir padomā nākamie saimnieki, kuri pēc kaķenītes atveseļošanās būtu gatavi tai sniegt mājas. Tas gan vēl nebūs tik drīz. “Tādu, kāda viņa ir pašlaik, nevienam atdot nevar. Jāsadziedē rētas.”

Sieviete pauž, ka šis nav pirmais gadījums, kad vietējā kolonijā smagi tiek sakropļots kaķis. Vairāki ir pazuduši, un nav skaidrs, kur. “Apziņa, ka mums līdzās dzīvo sadists, ir biedējoša. Šādi gadījumi notiek aptuveni jau trīs gadus.”

UZZIŅA

Krimināllikuma 230. panta otrā daļa paredz, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras dēļ tas sakropļots vai gājis bojā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. (AVOTS: LVPORTALS.LV)