Aizvadītajā gadā Latvijā būtiski pieaudzis kūlas ugunsgrēku skaits. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dati liecina, ka 2025. gadā reģistrēti 956 kūlas ugunsgrēki, bet 2024. gadā – 440. Pērn kūlas ugunsgrēkos izdega 689 hektāri teritorijas, cieta viens cilvēks, kā arī nodega 17 ēkas vai būves, bet vēl 30 ēkas vai būves tika bojātas.
Arī šogad jau reģistrēti kūlas ugunsgrēki. Pirmais dzēsts 6. martā Talsu novada Rojas pagastā, kur dega pērnā gada zāle 400 kvadrātmetru platībā. Kopumā līdz 12. martam reģistrēts 21 kūlas ugunsgrēks.
VUGD priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Baltmanis norāda, ka kūlas ugunsgrēku skaitu būtiski ietekmē laikapstākļi. Vienlaikus viņš uzsver, ka kūlas dedzināšana ir cilvēku izraisīts ugunsgrēks, kas rada nopietnu apdraudējumu gan iedzīvotājiem, gan viņu īpašumam un videi. Ugunsdzēsējiem šādi izsaukumi rada arī papildu slodzi.
Aizvadītajā gadā visvairāk kūlas ugunsgrēku dzēsts Daugavpilī – 70, Augšdaugavas novadā – 65 un Rīgā – 58. Savukārt vismazāk šādu ugunsgrēku reģistrēts Saulkrastu novadā – divi, kā arī Valmierā un Varakļānu novadā – pa trim ugunsgrēkiem.
Reģionu griezumā visvairāk kūlas ugunsgrēku bijis Latgalē, kur reģistrēti 277 ugunsgrēki un izdegusi 415 hektāru liela teritorija. Rīgā un Pierīgā reģistrēti 215 kūlas ugunsgrēki, savukārt Kurzemē – 122.
Zemgalē lielākajās pilsētās un novados situācija bijusi atšķirīga. Jelgavā aizvadītajā gadā dzēsti 15 kūlas ugunsgrēki, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika reģistrēti četri šādi gadījumi. Savukārt Jelgavas novadā reģistrēti 19 kūlas ugunsgrēki. Dobeles novadā pērn dzēsti 14 kūlas ugunsgrēki.
Kūlas ugunsgrēku rezultātā izdeg arī ievērojamas teritorijas. Jelgavā pērn izdega 29 690 kvadrātmetru platība, bet Jelgavas novadā – 171 256 kvadrātmetri. Dobeles novadā izdegusī teritorija sasniedza 41 061 kvadrātmetru.
Ugunsdzēsēji atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un bīstama. Liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām, transportlīdzekļiem, jaunaudzēm un mežiem. Tāpat kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcinot augus, kukaiņus, sīkdzīvniekus un putnu ligzdas.
Par kūlas dedzināšanu paredzēts administratīvais sods, kas fiziskām personām tas var sasniegt no 280 līdz 700 eiro, bet juridiskām personām – no 1400 līdz 4300 eiro.
