Apmierināta ar dzīvi Jelgavā, Daina Vorza negribētu mitināties citur, jo kopš bērnības būts šeit. «Viņa ir izpalīdzīga un atsaucīga. Mūsu puses labais gariņš. Kā mazā adatiņa – vienmēr žigla, fiksa un izdarīga,» stāsta kaimiņiene Raita.
Apmierināta ar dzīvi Jelgavā, Daina Vorza negribētu mitināties citur, jo kopš bērnības būts šeit. “Viņa ir izpalīdzīga un atsaucīga. Mūsu puses labais gariņš. Kā mazā adatiņa – vienmēr žigla, fiksa un izdarīga,” stāsta kaimiņiene Raita.
Šīs dienas vārda svētku gaviļniece nejaušas sagadīšanās dēļ jau 34 gadus strādā Jelgavas slimnīcas Uzņemšanas nodaļā. “Kāpēc tāda izvēle? Iekāpu nepareizajā trolejbusā,” stāsta Daina. Viņa gribējusi braukt uz Rīgas Pedagoģisko skolu, lai tajā iesniegtu dokumentus un kļūtu par pirmsskolas skolotāju. Bet iekāpusi nepareizajā trolejbusā, un tas aizvedis uz Medicīnas skolu, kur izmācījusies par feldšeri jeb, kā tagad saka, ārsta palīdzi. “Šo izvēli ne brīdi nenožēloju. Ja arī būtu iespēja, neko nemainītu,” teic jubilāre.
“Ikdienas darbs nodaļā jau pierasts, galvenokārt viens un tas pats – jāsašuj rēta vai jāuzliek ģipsis cietušajam. Arī kolēģi labi zināmi, esam viena liela komanda,” stāsta feldšere. Pēc darba ir arī laiks ģimenei. Daina izaudzinājusi divas meitas. Jaunākā teic, ka mamma ir laba auklīte viņas trīsarpus un pusotru gadu vecajiem rakariem. Dainai patīk sēņot, arī dejot, ar ko viņa nodarbojas jau no skolas laikiem. Dancojusi baletskolā, tautas un sporta dejās, ko labprāt turpinātu arī šogad, bet neesot partnera, un bez tā jau nesanāk. Labprāt apmeklē teātra izrādes un lasa grāmatas. Iecienītākā ir piedzīvojumu un fantastiskā literatūra.
“Ļoti gribu kopā ar vīru aizbraukt atpūtas braucienā uz Grieķiju. Tas ir mans šābrīža mērķis, ko drīzumā domāju īstenot,” atklāj jubilāre. Bet pagaidām viņa apceļo dzimto zemi.
Gaviļnieces sirdij tuvi arī dzīvnieciņi. “Divi mani, četri kaimiņu,” teic Daina par sešu kaķu bariņu, kuri katru dienu ierodas paēst. “Arī kāds kaimiņu suns kādreiz mēdz ieklīst, ja kas palicis bļodiņā,” piebilst D.Vorza.
Daina ir apmierināta ar savu vārdu un uzskata, ka tas nemaina cilvēku. Vienas noteiktas šīs dienas svinēšanas tradīcijas viņai nav, jo tie ir svētki, uz kuriem ciemiņus neaicina. Nereti ierodas daudz viesu. Pērn atnākuši kādi trīs kaimiņi, kas pirms tam nekad nebija piedalījušies. Pārsteigums bijis patīkams. Vārda svētkos Dainai tīk saņemt ziedus, tos arī visi dāvina. Arī pati audzē puķes gan istabā – podos –, gan ārā – dobēs.
